BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laukos jāstrādā vienoti

ANTRA ĒRGLE

2011. gada 19. oktobris 00:00

51
Laukos jāstrādā vienoti

Mūspuses lauku sieviešu organizāciju pārstāves Laima Indriķe un Raimonda Ribikauska pagājušās nedēļas nogalē piedalījušās Baltijas dāmu konferencē Igaunijas pilsētā Tartu un tās apkārtnē.Semināros un uzņēmumu apmeklējumos gūtas vērtīgas atziņas par radošuma un atvērtas domāšanas nozīmi lauku biznesā, kā arī vienotas uzņēmumu un biedrību darbības lomu, «Bauskas Dzīvei» stāsta Laima un Raimonda. Konferencē Latviju pārstāvēja arī Lauku sieviešu apvienības (LLSA) vadītāja Rasma Freimane.Sīpoli un gurķiAizraujošākais mūsu valsts delegātēm bijis uzņēmēju apvienības «Sīpola ceļš» apmeklējums Alatskivi pilī. Tā ir 23 uzņēmēju kooperācijas apvienība tūrisma attīstīšanai reģionā, stāsta Skaistkalnes lauku sieviešu kluba «Mēmelīte» vadītāja Laima Indriķe.Šīs apkaimes tradīcija ir sīpolu audzēšana, tā līdz ar gurķu sālīšanu sīkās detaļās pasniegta kā nacionālais produkts, stāsta Bauskas lauku sieviešu kuba «Apvārsnis» valdes priekšsēdētāja Raimonda Ribikauska. Īpašs objekts ir vecticībnieku ciemats, kurā saglabātas visas senā dzīvesveida ieražas. Projektā piedalās arī vietējā pašvaldība un nevalstiskās organizācijas.«Igaunijā nacionālā virtuve ir atzīta par pievilcīgāko tūrisma produktu – kāds Itālijas eksperts pagaršojis Alatskivi sālītos gurķus un sajūsmināti secinājis, ka tādus nav ēdis nekur citur Eiropā. Domāju, ka arī Latvijā strādājam pareizajā virzienā, attīstot nelielus, savdabīgus produktus,» secina R. Ribikauska.Lieli mērķi – kopāAlatskivi apvienība nospraudusi mērķi 2014. gadā kļūt par lielāko tūrisma uzņēmēju Igaunijā. L. Indriķe teic, ka bailes uzstādīt lielus mērķus nereti neļauj augt Latvijas uzņēmējiem. «Mēs baidāmies, ka lauku vide nav pievilcīga, bet tieši sīkās, savdabīgās detaļas, piemēram, sīpolu virtenes vai mazo, zilo sīpoliņu šķirne, ir tas, ar ko var izcelties tūrisma tirgū,» vērtē skaistkalniete.Viņa gan atzīst – lai ko sasniegtu, Latvijas mazajiem tūrisma objektu saimniekiem jāspēj vienoties, jāatmet skaudība un nesaskaņas: «Esam mazi, lai pat vietējā tirgū apriti nodrošinātu. Lauku tūrisma objekti atsevišķi nekad nesasniegs vienatnē tādu apgrozījumu kā Rundāles pils. Tikai veidojot kopīgu mazu tūrisma galamērķu apvienību, izceļot «rozīnītes», var savākt pietiekami daudz klientu.»Igaunietes saieta laikā atvērtajā mājražotāju veikaliņā aicina savas preces izlikt arī Latvijas un Lietuvas kolēģes, stāsta. R. Ribikauska. Viņa pati konferences laikā saņēmusi atzinību par palīdzību Igaunijā organizēt mikrokredītu fondu.Laimīgas līderesSvaigas idejas forumā devuši neirolingvistiskās programmēšanas semināri, kuros skaidrota pozitīva līderisma nozīme sabiedriskajā darbā. Māku sadzirdēt citai citu lauku aktīvistes apguva ar mūziku, skaņu un ritma elementiem. Savukārt smadzenes iekustinātas, pašu pirkstiem veidojot origami putniņus.Konferences nosaukums «Laimīga organizācija» licis aizdomāties, atklāj L. Indriķe: «Biedrībās sanākam pēc savas gribas, taču bieži nemākam sajust īsto brīdi, kad esam priecīgas, un laimes izjūtu izbaudīt. Saprotam to tikai tad, kad tas jau pagājis, un nožēlojam, bet svarīgi iemācīties labos brīžus piepildīt.» Turklāt laimes un gandarījuma izjūtu var atrast gan lielā organizācijā, gan mazā klubiņā, uzsver Laima.Abas mūspuses pārstāves secina, ka lauku dāmu saietu organizēšana jāturpina tieši lauku vidē, jo tā var vairāk iepazīt kaimiņvalstu sabiedrību.  UZZIŅAIBaltijas lauku sieviešu organizācija apvieno lauku sieviešu biedrības Latvijā, Lietuvā, Igaunijā.Dalībnieces katru gadu 15. oktobrī – Pasaules lauku sieviešu dienā – tiekas citā valstī.Šī gada konference «Laimīga organizācija» notika 14. – 15. oktobrī Tartu Igaunijā.Nākamgad aktīvās Baltijas lauku sievietes 10. konferencē tiksies Vecgulbenes muižā Latvijā.Latvijas Lauku sieviešu apvienības rudens konference notiks 25. novembrī Zemkopības ministrijā.Avots: LLSA