Pilsētvide izziņai, skaistumam un priekam

2012. gada 12. septembris 00:00

Ceļojot pa Latviju, «Bauskas Dzīve» šovasar guva daudz patīkamu emociju, vērojot pārmaiņas pilsētu un ciemu vidē. Daudzviet ir milzums oriģinālu ideju un vides pilnveides risinājumu. Kā tapušas šīs «brīnumainās pārvērtības», cik liels tajās ir pašvaldības ieguldījums, kā jauninājumus uztvēruši vietējie iedzīvotāji?Šādas pieredzes publikācijas laikraksts turpmāk piedāvās ik pa laikam, jo pilsētvides uzlabošanai Bauskā tās lieliski noderētu. Varbūt tās rosinās mūsu pašvaldības domāt neierastāk, oriģinālāk. Aicinām arī lasītājus piedāvāt savu citos novados gūto emocionāli pozitīvo pieredzi. Šajā rakstā – jauninājumi vides risinājumos Priekuļos un Dobelē. Saules parks Priekuļos Priekuļi ir apdzīvota vieta Cēsu pievārtē. Pēc teritoriālās reformas izveidots Priekuļu novads, kurā ietilpst četri pagasti: Priekuļu, Mārsnēnu, Liepas un Veselavas. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) 2012. gada 1. janvāra datiem, dzīvesvietu Priekuļos un novadā deklarējis 8951 iedzīvotājs. Daudziem Priekuļu vārds asociējas ar Lauksaimniecības tehnikumu, kurš tagad saucas Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums. Zemkopjiem zināms šeit esošā Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta veikums. Iebraucot Priekuļos no Cēsīm, uzmanību ceļa kreisajā pusē piesaista Saules parks. Te ir Latvijā reti sastopams veidojums – Saules pulkstenis. Tam līdzās šopavasar atklāta Veselības taka. «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka pēc pulksteņa tiešām var diezgan precīzi noteikt laiku. Savukārt Veselības taka ir ne tikai lielisks izziņas avots, bet arī jauka pastaigu vieta. Pa puslokā izveidoto celiņu jāiet basām kājām. Tajā ir dažādas formas un krāsas oļi, kas izkārtoti, lai masētu pēdu aktīvās zonas, tādējādi iedarbojoties uz dažādām organisma vietām. Takā no oļiem izveidotas Austrumu horoskopu zīmes, tās malās iestādīti dažnedažādi ārstniecības augi, kuriem līdzās ir plāksnītes ar informāciju par to pielietojumu.Meklē vienojošo simboluPar šīs idejas rašanos, kā arī realizācijas gaitu stāsta Priekuļu novada domes labiekārtošanas darbu vadītājs Jānis Sirlaks, kurš savulaik bijis Cēsu pilsētas ainavu arhitekts:– Kad 2009. gadā izveidojās Priekuļu novads, mēs pašvaldībā spriedām, ka nepieciešams veidot jaunā novada vienojošo simbolu. Svarīgi bija šajā darbā iesaistīt visu pagastu ļaudis. Mums iepatikās ideja, ka Priekuļu nosaukumā ietverts vārds «prieks», tādēļ jārada kas tāds, kas priecētu cilvēkus. Nolēmām veidot parku, kuram laika gaitā iedzīvotāji deva nosaukumu «Saules parks». 2010. gadā sākām idejas realizāciju ar kopīgu koku stādīšanu. Atsaucība no visiem bija ļoti liela. Talkās piedalījās iestādes, biedrības, skolas, individuāli cilvēki. Vienlaikus gatavojām dažādus projektus. Parka celiņu un apgaismojuma ierīkošanai ieguvām 19 000 latu LEADER programmā. Katrs veikums rosināja ļaudis jaunām aktivitātēm. 2011. gadā tapa ideja par Saules pulksteņa izveidi. Piesaistot speciālistus, arī astronomus, to veidojām nevis kā rotaļu elementu, bet kā precīzu instrumentu. Atbalstu saņēmām no keramisko būvmateriālu ražotājas SIA «Lode». Ar šo objektu priekulieši lepojas, tas rāda precīzi gan vasaras, gan ziemas laiku. Ideja noskatīta Āzijā– Ceļojot pa pasauli, Dienvidkorejā biju noskatījis īpašu taku, kas veidota no oļiem. Ejot pa to, tiek masētas kāju pēdas. Dakteri Artūru Tereško šī ideja ieinteresēja, viņš sniedza teorētisko atbalstu, takas izveidē atkal iesaistījām iedzīvotājus. «Hipotēku bankas» konkursā «Mēs paši» guvām atbalstu ārstniecības augu kolekcijas izveidei takas malā. Plānojot parku, visu laiku šķita, ka līdztekus izziņas un atraktīvajiem elementiem tam nepieciešams kāds garīgais akcents. Ir veselība, ir kosmoss, vajag kaut ko prieku vēstošu. Tā radās skulptūra «Dvēsele», ko vietējie iedēvējuši arī par Dūdieviņu. To veidoja tēlniece Inta Berga, kuras darbi skatāmi daudzviet Latvijā, piemēram, skulptūra «Laiviņas» Ventspilī.Darbošanās jāturpinaIzstāstījis par paveikto, J. Sirlaks negribīgi min nākotnes ieceres, jo viņa dabā neesot lielīties ar nepadarīto. Ir doma parkā izrakt dīķi, kur ūdenim būs simboliska nozīme. Iecerēts veidot dažādas latvju rakstos atrodamās Saules zīmes. «Man ir pārliecība, ka šādos objektos nepieciešama darbošanās pēctecība. Ja cilvēkus kaut kur iesaista, tad jādomā, ko viņiem piedāvāt vēl. Šāds parks ir tam ideāli piemērots. Iedzīvotāji nāk ar savām idejām. Viena kundze šopavasar piedāvājās iestādīt ziedus, cita tos aplaista, izravē. Svarīgi, lai šo objektu izmanto. Te notikuši Līgovakara pasākumi, emocionāli spilgtu noskaņu izdevās radīt pērn – Lāčplēša dienā.Sabiedrībai iesaistoties objekta radīšanā, ir mazāka iespēja, ka cilvēki to postīs. Bija pirms kāda laika izrautas puķes. Parkā ir videonovērošanas kameras, iesaistoties pašvaldības policijai, atradām un sodījām vainīgos. Tie bija kādi valmierieši. Par to informējām iedzīvotājus. Tagad cilvēki zina – ja ko postīs, vainīgos atradīs,» skaidro novada speciālists. Aka Dobeles vēsturiskajā centrāKādā vasaras vakarā «Bauskas Dzīve» atceļā no Kurzemes neplānoti iebrauca Dobelē. Novietojot automobili pilsētas centrā, tika gūts teju kultūršoks – cik ļoti pārvērties kādreiz necilais, izdrupušām betona plāksnēm klātais baznīcas laukums! Ieklāts jauns bruģis, tajā iemontētas vairākas strūklakas. Laukuma malā uzstādīti soliņi, galā oriģinālas formas strūklaka «Aka». Tā ir liela aka, kurai pāri jumtiņam līst ūdens, kas sakrājas spainī. Kad spainis piepildījies, tas izgāžas. Patīkami pārsteidza laukuma malā esošā vecā apbūve. Visu māju fasādes koši nokrāsotas, jaušama apdzīvotība un praktiskais pielietojums. Ja vēl būtu lielāka ļaužu rosība, āra kafejnīcā skanētu mūzika, izjūta būtu kā Vācijas mazpilsētā. Kā dobelniekiem izdevies īstenot šādas vecā laukuma pārvērtības, «Bauskas Dzīve» vaicāja Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietniekam Gunāram Kurlovičam.Pēc PMLP 2012. gada 1. janvāra datiem, dzīvesvietu Dobelē un novadā deklarējis 23 351 iedzīvotājs.Laukums ar vēsturi Projekta «Vēsturiskā tirgus laukuma rekonstrukcija Dobelē» īstenošanai izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums. Tā kopējās izmaksas pārsniedza pusmiljonu latu. Pastāvēšanas laikā laukums piedzīvojis vairākas pārvērtības. Līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem tas kalpoja kā tirgus vieta Dobeles un apkārtnes iedzīvotājiem. Padomju okupācijas gados tas pieredzējis vairākus kara tehnikas gājienus, laukuma vidū dižojies Ļeņina krūšu tēls. Pēdējā rekon-strukcijā tapa revolucionāru aleja laukuma daļā pie evaņģēliski luteriskās baznīcas sienas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudz tika diskutēts par laukuma izmantošanu, bija vairākas rekonstrukcijas idejas. 2006. gadā tapa Dobeles pilsētas domes pasūtīts projekts. Tā pirmā versija iedzīvotāju atbalstu neguva. Talkā tika lūgts Kuldīgas galvenais arhitekts Aldis Orniņš, kurš vienmēr ar pietāti izturas pret vēsturisko centru autentiskuma saglabāšanu. Viņa projekts atdeva tirgus laukumam tā sākotnējo izskatu un pielietojumu, papildinot ar mūsdienīgiem elementiem. Zirgu stabiņi pārtapa par dekoratīviem apgaismes stabiņiem, orientējoši vēsturiskajā ūdens ņemšanas akas vietā uzslējās 4,7 metrus augsta strūklaka «Aka», kas ir arī dzeramā ūdens ņemšanas vieta. Laukuma daļā pie baznīcas izvietotas astoņas dekoratīvas, diennakts tumšajā laikā izgaismotas strūklakas. Iebilst pret šķelto bruģiSabiedrības attieksme sākumā nebija viennozīmīga. Visvairāk diskusiju bija par šķeltā bruģakmens reljefu, kas traucē dāmu augstpapēžu kurpēm, kā arī pārmetumu par zaļumu trūkumu laukumā. Šo iebildumu novērsa, izvietojot laukumā puķu kastes. Ziemā te top sniegavīru skulptūras, kas jau otro gadu pulcē uz novada Sniegavīru saietu. Laukums kļuvis par visu vecumu iedzīvotāju atpūtas un satikšanās vietu. «Lai pasargātu objektu no bojājumiem, vandaļiem, nodrošināta videonovērošana, te bieži var sastapt pašvaldības policiju. Sākums nebija viegls, visvairāk cieta «Aka», kas piedzīvoja vandalisma «spiedienu». Filtri bija piedzīti ar granīta šķembām, zāli, sadzīves drazām. Mazie trenēja roku, metot sīkus akmentiņus spainī. Veicām uzlabojumus, pašlaik akas ārējā baseinā bradāt, kā tas bija iecerēts sākumā, nedrīkst,» stāsta amatpersona. Uzklausa privātīpašniekusLaukuma malā esošajās ēkās ir četras kafejnīcas, kas vasarā apmeklētājus apkalpo arī ārā. Te iespējams izvietot pārvietojamās tirgus būdas, kuru skices jau izstrādātas. Laukumam piegulošās ēkas visas pieder privātīpašniekiem, lielākā daļa to ir sakārtota, vismaz fasādes pusē. G. Kurlovičs skaidro, ka to izdevies panākt, īpašniekus pirms rekonstrukcijas aicinot izteikt savu viedokli par tirgus laukuma veidolu. Pašvaldības darbinieki snieguši konsultācijas arhitektūras risinājumos un investīciju piesaistes jautājumos. Īpašnieki tika informēti par prasībām, kādas ir vēsturiskā centra apbūvei. «Protams, darāmā vēl ir daudz, jo īpašniekiem nepietiek līdzekļu. Tomēr saimnieki nav vienaldzīgi pret to, kā viņu mājas iekļaujas laukuma koptēlā,» tā. G. Kurlovičs. VIEDOKĻIRasma Stankeviča Priekuļos:– Patīkami, ka ciemā sakopta kāda vieta, turklāt tas izdarīts zinātniski pareizi. Saules pulkstenis tiešām rāda pareizu laiku, iestādītie ārstniecības augi ir ikdienā lietojami. Esmu novērojusi, ka vairākas ģimenes regulāri katru dienu iziet Veselības taku. Tādēļ ir liels prieks, ka pašvaldība domā par to, lai iedzīvotāji izklaidētos veselīgi. Anita Banziņa, dobelniece:– Galvenais, ka pilsētas centrā ir atgūts liels, plašs laukums, kas tiešām izskatās pēc tirgus laukuma. Aka, man šķiet, ir Ginesa rekorda cienīga, jo Baltijā tik lielas akas noteikti nekur nav. Varbūt pie veikaliņiem varēja ieklāt gludu bruģīti, bet vēsturiskās realitātes dēļ ir iespējams pieciest nelielas neērtības. Tagad jādomā, kā šo laukumu apdzīvot, īpaši vasarās.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pilsētvide izziņai, skaistumam un priekam

Kategorijas