BauskasDzive.lv ARHĪVS

Divdesmit gadus godam kalpojis Latvijas valstij

VILNIS AUZĀNS

2013. gada 6. marts 00:00

3
Divdesmit gadus godam  kalpojis Latvijas valstij

Vakar, 5. martā, tika nosvinēta 20 gadu jubileja, kurai, visticamāk, 21 gada svinību nebūs. Tieši pirms 20 gadiem – 1993. gada 5. martā – apgrozībā tika laista pirmā atjaunotā lata naudas zīme – piecu latu banknote.Divdesmit gados mūsu nauda ir godam kalpojusi, pildot savas pamatfunkcijas. Tā izmantota kā maksājuma līdzeklis, lati pieņemti naudas maiņas punktos daudzviet aiz Latvijas robežām. Budapeštā lati mainīti pret forintiem, Igaunijā – pret kronām. Tukšums makāDaudziem atmiņā palikušas dienas, kad pirms divdesmit gadiem makos Latvijas rubļus jeb tautā sauktos «repšikus» nomainīja vispirms pieclatnieks, tad 50 santīmu, kā arī viena un divu latu monētas. Pēcāk mūsu makos iegūla desmit, 20, 50 latu banknotes, pārējās santīmu monētas.Rundāles novada iedzīvotāja Dina Saltupa atceras, ka lata ieviešanu aptumšoja tautai ne visai patīkamais naudas maiņas kurss – vienu pieclatnieku deva par 1000 Latvijas rubļiem. «Atceros, pirmajā algas dienā makā ieliku 30 latus. Salīdzinot ar iepriekšējo algu, maks šķita pavisam tukšs. Protams, cenas arī mainījās, ar laiku pie latiem pieradām, iepirkties ar tiem bija ērtāk nekā ar «repšikiem». Par iespējamām atvadām no lata nākamgad daudz neskumstu, tāda ir realitāte. Esmu sakrājusi gandrīz visas lata suvenīru monētas, tās noteikti nemainīšu. 500 latu banknoti tā arī nebūšu rokās turējusi,» tā D. Saltupa. Rainis un AspazijaLats mūsu ikdienā neienāca pēkšņi un negaidīti. Atjaunotā Latvijas valsts savas naudas ieviešanai gatavojās ļoti rūpīgi. Ideja par latu dzima, pirms vēl iezīmējās Latvijas valstiskuma atjaunošanas aprises. 1988. gada vasarā sanāksmē Mākslinieku savienībā izskanēja aicinājums sākt domāt par jaunām monētām. Drīz vien Latvijas Kultūras fonds izsludināja konkursu lata banknošu sižetiskajam risinājumam. Tika iesniegts vairāk nekā 20 projektu. Vairākums pretendentu tiecās atdarināt pirmskara Latvijas latus, uz naudaszīmēm attēlojot Latvijas Valsts prezidentus, Brīvības pieminekli, izcilos kultūras darbiniekus: Raini, Aspaziju, Krišjāni Baronu.Tā gan vairāk bija sabiedrības iniciatīva. Oficiāli Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada vasarā uzdeva «Latvijas Bankai» izveidot komisiju, kas pārzinātu naudas sistēmas reformu. Kamēr politiķi un ekonomisti strādāja lata atjaunošanas lauciņā, īpaša komisija turpināja darbu, izstrādājot banknošu un monētu vizuālo tēlu.Komisijā līdz ar citiem darbojās Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņš ierosināja visu naudaszīmju reversā lietot valsts ģerboni. Uz banknotēm viņš izteica vēlmi skatīt Raiņa, K. Barona, Andreja Pum­pura, Jāzepa Vītola un Vilhelma Purvīša portretus, tur varētu attēlot arī Brīvības pieminekli, Rīgas panorāmu, Rundāles pili un Latvijas lauku sētu. Kā elementi varētu tikt izmantoti Lielvārdes josta, Stāmerienas villaines fragments, arī ozols, Lāčplēsis.Nepārspējamais pieclatnieksDažas Imanta Lancmaņa idejas guva atbalstu. «Kad mūsu komisija sāka darbu, mēs sapratām, ka no pirmskara papīra naudas mums nav, ko izvēlēties. Banknotēm ir jādomā kaut kas pilnīgi jauns. Savukārt ar monētām bija sarežģītāk, jo pirmskara Latvijā Rihards Zariņš bija radījis sudraba pieclatnieku, kas bija šedevrs, pilnība, kuru nav iespējams pārspēt,» stāsta I. Lancmanis.Viņš atceras, ka komisija nolēmusi atteikties no personu attēlošanas uz latu banknotēm, jo tad bija nepieciešami savi hierarhijas principi. Nolēmuši atstāt vien Krišjāņa Barona attēlu uz 100 latu banknotes. «Sēdes ritēja lietišķā gaisotnē, bija domu apmaiņa, taču bija jautājumi, kur diskusiju bija vismazāk. Ozols uz piecu latu naudaszīmes guva plašu atbalstu. Ozols ļoti plaši izmantots mūsu heraldikā, tas ir nozīmīgs latviešu simbols. Līdz ar lasi uz viena lata monētas ozols uz piecu latu banknotes ir kļuvuši par klasiku,» atzīst I. Lancmanis. «Es tikko atgriezos no Vācijas, kur vairākas dienas lietoju eiro. Varu atzīties, es nespēju nosaukt, kas ir attēlots uz eiro banknotēm. Man šīs naudas vizuālais tēls šķiet ļoti neveiksmīgs. Autori centušies paveikt neiespēja­mo – attēlot uz naudas visu. Beigās nav sanācis nekas. Arī krāsu izvēli banknotēm neatbalstu,» kritisks savos spriedumos ir Imants Lancmanis. Mūsu tautas simboliLīdztekus mākslinieciskajiem aspektiem svarīgi bija naudas dizainā ievīt dažādus aizsardzības elementus. Ūdenszīmēs veiksmīgi izdevās ietvert «Mildas» simbolu, arī Lielvārdes jostas elementi pilda ne tikai dekoratīvu funkciju. Banknotēs reversā skatāms tēvtēvu dienu ritums, darba solis, arī svētku noskaņas: sprēslīca (Ls 5), senlatviešu stopa šķērsu saktas (Ls 10), dreļļu raksti (Ls 20), Rīgas ģerbonis (Ls 50), Lielvārdes jostas raksti (Ls 100) un bronzas vainadziņa rak­stu motīvi (Ls 500). Simboli ietverti arī monētās: latviešu tautas eksistences pamatelementus simbolizē priedes stāds – meži (50 sant.), lasis – ūdeņi (Ls 1) un govs – zeme (Ls 2).Jāteic, ka bija arī citas idejas. Uz viena lata monētas bija plānots attēlot govi, uz divlatnieka – divus lašus. Citā versijā uz divu latu monētas bija ieteikts rādīt govi un teliņu. Interesanti bija arī pieteikumi banknošu vizuālajam tēlam. Kāds no konkursa dalībniekiem piedāvāja uz piecu latu zīmes attēlot sulīgu tomātu, bet simtlatnieku rotāja košs rubenis. Rublis bufera lomāLatu ieviešot, valdības vadītājs bija Ivars Godmanis, kurš tolaik bija arī Latvijas Republikas naudas reformas komitejas priekšsēdētājs. Līdz ar viņu komitejā darbojās Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un Latvijas Republikas Augstākās Padomes ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris.I. Godmanis atceras, ka pirms 5. marta tika paveikti daudzi nozīmīgi darbi. «Daudz riskantāks un svarīgāks par šo bija pirms gada, 1992. gada 7. maijā, apgrozībā ieviestais Latvijas rublis. Pirms tam tika ilgi diskutēts, kā rīkoties, jo nevarēja būt neatkarīga valsts, kurā apgrozībā bija citas valsts nauda. Ekonomiskā situācija Krievijā kļuva arvien nestabilāka, neprognozējamāka, tādēļ savas naudas ieviešana kļuva par būtiskāko uzdevumu. Mēs sapratām, ka nepieciešama pārejas nauda, jo uzreiz ieviest latu nedrīkstēja. Latvijas rublis gada laikā labi kalpoja bufera lomā, palīdzot uzņemt ekonomiskos triecienus un sagatavoties pēc iespējas stabilākam latam,» skaidro I. Godmanis.Bijušais valdības vadītājs «Bauskas Dzīvei» arī atklāj, cik grūti nācies noturēt latu stabilu. Valūtas fonds vissmagākajos brīžos ieteica problēmu risināšanai devalvēt nacionālo valūtu. Taču šim spiedienam vienmēr izdevies noturēties pretī. Uz vecākās paaudzes pleciemLata sākumu atceroties, I. Godmanis atgādināja nostādni, ka latam jābūt ar tādu vērtību, lai varētu lietot arī sīknaudu: «Mums bija ideja, lai par santīmu var nopirkt sērkociņu kastīti. To mēs arī īstenojām. Tagad daudzās valstīs nauda devalvējusies tik ļoti, ka sīknaudu vairs nav iespējams lietot. Mēs joprojām izmantojam gan latus, gan santīmus. Arī tā ir viena no lata pozitīvajām iezīmēm.»Lats Latvijas valstī ir izmantots 20 gadus. Imants Lancmanis atzīst, ka tas ir kalpojis godam: «Jau tā ieviešanas brīdī bija uzstādījums, ka tai jābūt stabilai valūtai. Pateicoties «Latvijas Bankas» stingrajai nostājai, to izdevies saglabāt, lai gan mēģinājumi devalvēt latu bijuši ļoti daudzi. Banka nav padevusies īslaicīgām politiķu iegribām, tādēļ mēs no lata tagad varam atvadīties ar godu.»Līdzīgu viedokli pauž Ivars Godmanis, sakot, ka mēs par savu valūtu varam būt lepni. Stabilitāte ir naudas vissvarīgākā īpašība, un latam šajā ziņā nav ko kaunēties. Vienlaikus ekspremjers atzīst, ka daudziem cilvēkiem pāreja no Latvijas rubļa uz latu palikusi atmiņā ar negatīvo, jo tas notika hiperinflācijas apstākļos. «Lata stabilitāti nodrošināja vecākā paaudze,» šo rūgto patiesību I. Godmanis nenoliedz. Emocijas ir jāsavaldaRunājot par emocionālo pusi pārejai no lata uz eiro, I. Lancmanis nenoliedz, ka lata būs žēl. Tomēr emocijas ir jāsavalda, jādzīvo laikam līdzi, un nekādā ziņā nevajadzētu jautājumu par eiro ieviešanu nodot sabiedrības balsošanai. I. Godmanis uzskata, ka atvadas no lata nebūs nekāda traģēdija: «To izdzīvoja igauņi, somi, vācieši, kuri, piemēram, ļoti lepojās ar savu marku. Tā nebūs dziļa, nedzīstoša rēta, mēs to pārdzīvosim.»«Latvijas Bankas» pašreizējais prezidents Ilmārs Rimševics par latu izsakās tikai pozitīvi: «Latvijas tautsaimniecībai lats ir labi kalpojis, tā piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, tas atbildis un atbilst tautsaimniecības attīstībai. Svarīgi piebilst, ka lata kursu arī turpmāk nav plānots mainīt. Ja mūs aicinās pievienoties eirozonai, latus pret eiro plānots bez komisijas maksas apmainīt pēc «Latvijas Bankas» pašreiz noteik­tā kursa – 0,702804 lati par eiro jeb 1 lats = 1,42 eiro.»I.Rimševics skaidro eiro ieviešanas nepieciešamību: «Kāpēc lats, kas 20 gadu garumā nostabilizēts, auklēts, skaitās savu laiku nokalpojis? Lats taču joprojām ir stabils un drošs. Tiesa, taču lats diemžēl ir ļoti maza valūta pasaules finanšu okeāniem un naudas plūsmām. Kad pasaulei iet pāri kārtējā krīze – lai cik stabils, skaists un konvertējams lats arī būtu, mūsu valūta, salīdzinājumā ar lielu valstu vai valstu apvienību valūtām, rada neziņu un rosina spekulācijas. Turpināt ar savu latu jauki dzīvot un saimniekot bez eiro – tās ir tikai nacionāli romantiskas, mīļas izjūtas.»P. S. Publikācija tapusi sadarbībā ar «Latvijas Banku».  UZZIŅAI«Latvijas Bankas» ēkā K. Valdemāra ielā 1b atklāta multimediāla izstāde «Ls. 20 nacionālās valūtas mākslas gadi»Izstādes kuratore mākslas zinātniece un «Latvijas Bankas» monētu dizaina komisijas locekle Ramona Umblija stāsta, ka šis ir dinamisks vizuāls vēstījums par naudas, simbolu, dzīvesstila, vēstures un māk­slas savstarpējām attiecībām. Tā ir iespēja iepazīt naudu kā māk­slas darbu un izprast, kā sižeti naudaszīmēs vieno cilvēkus Latvijā un integrē pasaulē.Izstādē var skatīt visas «Latvijas Bankas» naudaszīmes un to dizainu. Ekspozīcijā izmantotas slīdrādes, skārienjutīgi ekrāni, videointervijas ar māksliniekiem, virtuāli mākslas darbi, fotoreportāžas no darbnīcām.Sestdienās radošajā darbnīcā notiks mākslinieku, naudaszīmju autoru tikšanās ar skatītājiem, stāstot par savu daiļradi un to, kāpēc gleznotājs vai scenogrāfs «taisa naudu». Māksliniekus varēs satikt, redzēt darbojamies un uzrunāt arī izstādes īpašajos vēlajos ceturtdienu vakaros 14. martā, 4. aprīlī un 18. aprīlī no plkst. 20.Izstāde iedzīvotājiem būs atvērta līdz 28. aprīlim. Tās apmeklējums ir bez maksas.  LATA CEĻŠ1991. gada 13. martā Augstākā padome pieņem lēmumu «Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu». 1992. gada 4. maijā Naudas reformas komiteja pieņem lēmumu «Par Latvijas rubļa ieviešanu apgrozībā». Tas tiek laists apgrozībā 7. maijā. 1993. gada 12. februārī Naudas reformas komiteja pieņem lēmumu «Par piecu latu naudaszīmes laišanu apgrozībā». Tas notiek 5. martā. 1993. gada 25. martā apgrozībā tiek laistas viena lata monētas, 15. aprīlī – divu latu monētas, 22. aprīlī – 50 santīmu monētas. Sākot ar 28. jūniju, iedzīvotāju maciņos nonāk 1, 2, 5, 10, 20 santīmu monētas, arī 10 un 20 latu banknotes.1994. gada 2. maijā mēs ieraudzījām 50 un 100 latu banknotes.1998. gada 20. jūlijā apgrozībā tiek laista 500 latu banknote.