Par miljardu vairāk

2013. gada 6. marts 00:00

Lai arī 2014. – 2020. gada periodā Latvijas zemnieki tiešmaksājumos no Eiropas saņems teju par miljardu eiro vairāk nekā 2007. – 2013. gadā, nevalstiskās organizācijas nav īsti apmierinātas ar atbalsta izlīdzināšanas kampaņas iznākumu un vēlas saņemt papildu atbalstu no valsts budžeta.Tiešmaksājumus varēs palielināt straujāk, iedalot šim nolūkam līdz 25% lauku attīstībai paredzētos līdzekļus, skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma.Jāstrādā tālākZemniekiem ir atšķirīgs vērtējums par taisnīgāka atbalsta kampaņā panākto. Vecumnieku liellopu saimniecības «Liepas» īpašnieks Agris Veide, kurš iepriekš zemnieku interešu pārstāvju darbu Eiropas institūcijās vērtēja atzinīgi, tagad teic: «Darbs jāturpina, jo neesam panākuši to, kas vajadzīgs.» Viņaprāt, no valsts budžeta jāsedz starpība, ko zemnieki nesaņem no Eiropas: «Tikai no 2019. gada saņemsim 196 eiro par hektāru, bet mums jāattīstās tagad, citādi vairs nevarēsim konkurēt.»Rundāles novada saimniecības «Akmentiņi» vadītājs Jānis Kirkils ir skarbāks: «Esam joprojām pēdējā vietā kā glupākā tauta Eiropā. Zemnieku organizāciju vadītāji uzskata, ka ir labi cīnījušies, bet mums joprojām ir mazākais atbalsts. Atkal tikai solījumi.»J. Kirkils atgādina – stājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvijai vajadzēja «citu mugurkaulu». «Zemkopības ministrijai vairāk jāstrādā. Visu laiku atduramies pret Eiropas noteikumiem – neatļauj to un šito, diktē ierobežojumus, bet naudu dod mazāk nekā citiem.» Viņaprāt, vairāk jāatbalsta vidējie un mazie zemnieki, citādi katrs brīvais zemesgabals nonākot lielo īpašumā, bet pārējo attīstība tiek ierobežota. «Uzskatu, ka saimniecībām jānoteic apjoma griesti,» pauž vidējo lauku ražotāju grupai piederīgais J. Kirkils, uzsverot, ka ir Kārļa Ulmaņa platformas piekritējs, proti, atbalstītu spēcīgas, centralizētas ražošanas izveidi.Politiskās spēlesLatvijas Zemnieku federācijas eks-perte lauku attīstības jautājumos Agnese Hauka, kura līdz ar citiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem piedalīsies vairākās sarunās Briselē, uzskata, ka kopumā palielinātais atbalsta budžets ir sasniegums. «Bēdīgi, ka joprojām esam pēdējie atbalsta ziņā, tam papildu valsts resursi,» secina A. Hauka, «Eiropa tomēr neievēro deklarēto vienlīdzīgumu, starp valstīm notiek parastais tirgus.»Eksperte gan norāda – «iespējams, paši esam vainīgi», jo, līdzīgi kā pirms iestāšanās ES, daudzi lauksaimnieki joprojām neuzrāda oficiālos ienākumus. Pozitīvs sasniegums ir atbalsts ģimenes saimniecībām.Lai arī kopumā lauku biedrību pārstāvji Eiropas institūcijās strādājuši ļoti vienoti, A. Hauku pārsteidzis Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvja Armanda Krauzes negatīvais vērtējums par padarīto uzreiz pēc Eiropas budžeta apstiprināšanas Eiropadomē.Jāatgādina, ka A. Krauze līdz ar LOSP ekonomisti Gintu Jakobsoni un Zemnieku saeimas (ZSA) pārstāvi Mairu Dzelzkalēju bija algotie lauksaimnieku interešu pārstāvji Briselē, tātad viņš faktiski atzinis, ka savu uzdevumu īsti labi nav paveicis. Neoficiāli vairāki lauksaimnieki «Bauskas Dzīvei» pauduši, ka šis paziņojums varētu būt politiska rakstura, proti, A. Krauze pārstāv Saeimas opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, bet valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, kurš piedalījās Eiropadomes sēdē, – «Vienotību».Kopumā mazākL. Straujuma atzīst – ES daudzgadu budžeta nākamajam posmam sasniegtais rezultāts nav tāds, kā plānots, taču kopumā finansējums lauksaimniecībai samazināts par 17%, kamēr Latvija panākusi pieaugumu. «Turklāt mums ir straujākais tiešo maksājumu pieaugums, un jau 2019. gadā mēs sasniegsim ne vien Baltijas, bet arī nākamās valsts – Rumānijas – līmeni.»Ministru kabinetā pēc Zemkopības ministrijas ierosmes šonedēļ izskata jautājumu par papildu atbalsta piešķiršanu.ZSA vadītājs Juris Lazdiņš lēš: «Ja premjerministrs pateicis, ka papildus valsts tiešajiem maksājumiem šogad varētu lauku attīstībai piešķirt 42 miljonus latu, tad būtu jāpieliek tikai četri miljoni, lai Latvijas līdzfinansējums sasniegtu 45% un tiktu noturēts esošais līmenis. Saglabājot šādu ikgadēju finansējumu visu septiņu gadu periodā, Latvija varētu nodrošināt trūkstošo 327 miljonu latu finansējumu laukiem.»Jāatgādina, ka patlaban apspriestajā Kopējās lauksaimniecības politikas reformas projektā paredzēts tiešmaksājumus piešķirt tikai lauku ražotājiem, ne vairs tā sauktajiem «dīvāna zemniekiem». Savukārt ainavu ieteikts uzturēt no lauku attīstības fonda līdzekļiem. UZZIŅAIAtbalsts Latvijas lauksaimniekiem 2014. – 2020. gadā:Tiešmaksājumu finansējums būs 1,717 miljardi eiro jeb par 135% lielāks nekā iepriekšējā septiņu gadu periodā, kad tas bija 731 miljons eiro.Lauku attīstības finansējums pieaugs par 50% līdz 1,3 miljardiem eiro.2013. gadā Latvijas zemnieki joprojām saņems 95 eiro/ha.Ar 2014. gadu tiešmaksājumi pakāpeniski pieaugs no 109 eiro/ha līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim – 196 eiro/ha – 2019. gadā.Avots: ES dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes lēmums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par miljardu vairāk

Kategorijas