Kontroles mazāk nepaliks

2021. gada 20. jūlijs 00:00

Pašvaldībām sagatavota rokasgrāmata par efektīvu pārvaldību

Valsts kontrole šogad sagatavojusi «Pašvaldību rokasgrāmatu». Vadība cer, ka elektroniskajā formātā pieejamā rokasgrāmata, kura tiks ik pa brīdim papildināta, būs efektīvāka par revīzijas ziņojumu.

Valsts kontroles vadība preses pārstāvjus, arī «Bauskas Dzīvi» iepazīstināja ar «Pašvaldību rokasgrāmatas» izveidi, kā arī pastāstīja par to, ko cenšas sasniegt ar jauno rokasgrāmatu un kādu saskata turpmāko darbu pašvaldībās.

Īsteno 90 procentus ieteikumu
Šī gada galvenais notikums ir administratīvi teritoriālā reforma, kuras dēļ Valsts kontrolei ir savā ziņā nosacīta pauze. Šis ir izņēmuma gads, jo reformas dēļ nenotiek pilna apmēra revīzijas. Tomēr jau tagad sāk plānot nākamo revīzijas periodu, kad pašvaldībās vērtēs reģionālās reformas ieguvumus. «Ļoti rūpīgi sekojam informācijai, kas nāk no pašvaldībām, kas un kā mainās. Esam pabeiguši risku vērtējumu pašvaldības darbībām. Reizē izstrādāts arī šis uzskates materiāls, kas, pēc tā radītāju cerībām, palīdzēs pašvaldībām īstenot efektīvāku pārvaldi,» iepazīstināja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Diskusijā Dana France no «RE:TV» norādīja, ka brīžiem izskatoties, ka Valsts kontroles ieteikumus ne vienmēr ņem vērā. Tāpēc viņa vaicāja par to, kādu reālo rezultātu rokasgrāmatas autori sagaida. Valsts kontroles vadība atbildēja, ka pēc viņu statistikas vismaz 90 procenti no ieteikumiem ir īstenoti un Valsts kontroles ieteikumus ņem vērā. «Mēs ceram nākotnē neatklāt vairs tik daudz nepilnību. Tas ir pašvaldību interesēs, uzsākot darbu jaunā organizācijā, jaunā teritoriālā vienībā, ir daudz jautājumu, kā un ko labāk darīt. Redzam, ka te būs praktiska interese jautājumu risināt,» tā E. Korčagins.

Dzīvs dokuments
Valsts kontroles padomes loceklis norādīja, ka informācija rokasgrāmatā ir apkopota vairākās tematiskās grupās. Pirmā ir par tipiskākajiem «grābekļiem» plānošanas dokumentos, lai neatkārtotu kļūdas, kas jau izbaudītas citos novados un ievērotu pareizus plānošanas mehānismus. Otra tēma skar konstatēto trūkumu novēršanu, tai skaitā izmantojot Valsts kontroles piedāvātos iestādes darbības pilnveidošanas instrumentus.

Kā svarīgu tēmu E. Korčagins izvirzīja Valsts kontroles izstrādātos palīglīdzekļus maksas pakalpojumu cenu pārbaudīšanai. Ceturtā sadaļa veltīta labās prakses jautājumiem – lai pašvaldības mācītos viena no otras un nebūtu jāizgudro katram pašam jauns velosipēds. E. Korčagins norādīja, ka efektīvas pašvaldību pārvaldes struktūras izveide jau vairākās pašvaldībās ļāvusi ietaupīt gandrīz miljonu eiro.

Jāatzīmē, ka labās prakses sarakstā pieminēta arī sistēma, kā Bauskas novadā veido budžeta izdevumu atšifrējumu pa programmām. Neviens cits no mūsu iepriekšējiem novadiem rokasgrāmatā nav pieminēts.

Rokasgrāmata būs pieejama Valsts kontroles mājaslapā. Plānots reizi pusgadā to papildināt ar jaunām sadaļām – tā uz Ziemassvētkiem varētu publicēt sociālo sadaļu, kas būs veltīta sociālo dienestu struktūru un pakalpojumu sakārtošanai. «Dokuments būs dzīvs. Tas ir radīts elektroniskajam formātam un tiks papildināts,» tā E. Korčagins.

Darbs sarežģītāks un izaicinošāks
Loģisks bija jautājums par to, vai mazāk novadu nozīmēs arī mazāk darba Valsts kontrolei. Atbilde arī bija tikpat loģiska – novadu mazāk, bet teritorijas lielums un iestāžu skaits jau nemainās, tikai deputātu kļuvis mazāk.
«Aptversim mazāku pašvaldību skaitu, bet jautājumiem nebūs mazāka uzmanība. Vienkārši nevajadzēs aptvert lielu skaitu pašvaldību, bet pārbaudāmo jautājumu mērogs būs krietni lielāks. Tajā ziņā darbs varētu būt sarežģītāks un izaicinošāks. Globāli Valsts kontroles darbu tas nemainīs,» teic E. Korčagins.

Nākamā gada fokusā varētu nonākt sporta, kultūras un izglītības objekti, turklāt gan tādi, kuriem pašvaldība nebūs atradusi pielietojumu, gan tādi, kur nāksies izvērtēt, vai tos ir vērts izmantot. «Kad pašvaldība nāk ar ambicioziem projektiem, godīgi jāpasaka ne tikai tas, kas būs šajā objektā, bet arī tas, kas nebūs, ja objektu uzcels vai izmantos. Ne vienmēr saskaita, cik izmaksās objekta uzturēšana. Revīzijas ietvaros sniedzam ieteikumus pašvaldībām un Finanšu ministrijai, lai viņi tad, kad lemj par aizdevumu piešķiršanu pašvaldībai, sekotu līdzi, cik lielā mērā tas ir saistīts ar pašvaldības attīstības mērķiem. Tas būtu lielais jautājums par jebkuriem pašvaldību infrastruktūras objektiem,» pauda E. Korčagins.

Personāla politikas veidošana
Jautājumi skāra arī darbinieku skaitu pašvaldībās, to nepieciešamību. Vai pēc reformas samazināsies administratīvais aparāts un tā izmaksas? Valsts kontroles pārstāvji norādīja, ka būs jāskata, vai pēc kādiem konkrētiem darbiniekiem ir reāla vajadzība. «Ja redzēsim, ka reforma ir vairāk vai mazāk uz papīra un reālajā dzīvē neizmanto iespējas, kad var strādāt lētāk, nekavēsimies uz to norādīt. Mērķi ir sasniedzamāki pakalpojumi, efektivizēts administrācijas darbs un pašvaldību kapitālsabiedrību darbība,» skaidroja E. Korčagins.

Speciālisti norādīja, ka aktuāls būs jautājums par personāla politikas veidošanu pašvaldībā. «Skatīsimies, kā nosaka, kurās jomās, cik daudz un kā nodrošina speciālistu atalgošanu. Vai mērķtiecīgi strādā uz jomām, kur pietrūkst speciālistu. Vai nav tā, ka ir speciālistu trūkums. Šādas lietas redzējām revīzijā, kuru veicām par ēku drošību. Atklājās, ka būvvaldēm ir ļoti daudz pienākumu, ļoti lielas prasības, bet darbinieku maz un pārslodzes apstākļos darbs nav kvalitatīvs,» norādīja E.Korčagins.

Pašu atbildība
Žurnālisti interesējās par to, kad Valsts kontrole sāks kontrolēt pašvaldību paveiktā atbilstību administratīvi teritoriālās reformas mērķiem. «Negaidām brīdi, kad kāds pieļaus kļūdu un tad iesim un revidēsim. Jau tagad kontrolējam, kas notiek,» sacīja
E. Korčagins. Viņš norādīja, ka pirmās pilnvērtīgās kontroles varēs plānot, kad pašvaldības nākamajā gadā būs izveidojušas jaunas pārvaldes struktūras, savukārt jauno attīstības plānošanas dokumentu revīzija ir vēl tālākais jautājums.

Potenciāli esot jārēķinās, ka var būt likuma pārkāpumi saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, bet pašlaik neesot pamata ko tādu apgalvot. «Ja kāds nav pietiekami labi optimizējis darbu pēc reformas – katras revīzijas ietvaros to vērtēsim. Vai reforma radīs papildus šādu lietu pieplūdumu – šaubos,» vērtē
E. Korčagins.

Jautāti par to, kādas struktūras novados jāveido, Valsts kontroles speciālisti paskaidroja, ka tas ir jāizvērtē katram novadam pašam. «Centralizēts vai decentralizēts variants – atkarībā no vajadzībām, nav viena pareizā – svarīgi, kā pašvaldība izvēlēsies šo risinājumu. Tas, uz ko mēs aicinām – netaisiet lielāku, nekā nepieciešams. Katrai struktūrai apakšā ir jābūt pamatojumam – vai ir pieprasījums un cik tas izmaksās. Ja šādu aprēķinu nebūs un neredzēsim nekādu loģiku, tad nekas cits neatliks, kā secināt, ka struktūrvienība ir lieka un jādomā par pārveidošanu,» diskusiju noslēdza E. Korčagins.

Sadarbībā ar konkurences padomi
Viens no jaunās reformas riskiem, ko saskata Valsts kontrole, ir maksas pakalpojumu noteikšana pašvaldības un kapitālsabiedrību darbībā, tai skaitā potenciāli tāda, kas var radīt monopolstāvokli.

«Jārēķinās, ka būs kapitālsabiedrību apvienošana, maksas pakalpojumu pārskatīšana. Jāvērtē būs personāla kvalitāte. Revidentiem tas ir pateicīgs darba laiks, jo risku tur ir daudz. Par to, cik pašvaldībai jāiesaistās komercdarbībā, skatāmies no revīzijas uz revīziju. Talsu novadā revīzijas rezultātā viena kapitālsabiedrība ir izbeigusi savu darbību. Runājam ar Latvijas ražošanas un tirdzniecības kameru par monopola jautājumiem un skatām, cik pamatoti pašvaldības vienā vai citā jomā ir iesaistījušās,» atklāj E. Korčagins. Tāpat notiekot sadarbība ar Konkurences padomi, kas ir labāki eksperti monopolu jautājumos.

Pašlaik lielākā uzmanība ir pievērsta atkritumu jomas revīzijai par bioloģiski noārdāmo atkritumu sistēmu valstī – kam un kādā veidā pašvaldības izvēlas šos pakalpojumus uzticēt. E. Korčagins atzina, ka par šādu revīziju rezultātiem arī būtu vērts rīkot tikšanos ar medijiem, bet tas vēl aizņems ilgāku laiku, un pašlaik par rezultātiem runāt ir pāragri.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kontroles mazāk nepaliks

Kategorijas