IKP trešajā ceturksnī samazinājies par 4,2%

Šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 4,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, Latvijas IKP palielinājās par 0,1%. Šā gada trešajā ceturksnī turpinās ekonomiskās attīstības lejupslīde gan ražošanas, gan pakalpojumu nozarēs. Ir ievērojami krities arī iekasēto produktu nodokļu apjoms. Precizēts un izvērsts šā gada trešā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti šā gada 9.decembrī. Ātrais novērtējums iekļauj visas ekonomikas izmaiņu prognozi salīdzināmajās cenās. Aprēķini ir balstīti uz šobrīd pieejamajiem īstermiņa statistikas datiem un ekonometriskajiem modeļiem. Latvijas Banka (LB) norāda, ka operatīvie IKP dati neļauj veikt dziļāku vērtējumu par IKP pārmaiņu iemesliem. Tomēr pirmais IKP datu vērtējums šā gada trešajā ceturksnī rāda, ka ekonomikas kritums ir lielāks par gaidīto. Tas vēlreiz apliecina nenoteiktību un riskus, kas valda gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. LB uzsver, ka tas liek arī rūpīgi izsvērt IKP prognozes nākamajiem periodiem, lai pieņemtu atbilstīgus ekonomiskās politikas lēmumus, tostarp valsts budžeta veidošanā. Kā aģentūrai LETA norādīja "Nordea Markets" finanšu eksperts Andris Lāriņš, Latvijas ekonomikas izaugsmes iekļūšana mīnusos liecina, ka arī nākamie ceturkšņi nesolīs atgriešanos pie pozitīvas izaugsmes. "Straujais mazumtirdzniecības apjomu samazinājums, kuru iespaidoja patērētāju pesimisms, un ražošanas apjomu kritums pēdējā ceturksnī krietni nobremzēs ekonomikas izaugsmi. Diemžēl rādītājs ir sliktāks, nekā mēs gaidījām. Tādas ir iepriekšējo gadu pārāk straujās izaugsmes sekas," uzsver eksperts. "No otras puses, ekonomikas attīstības tempu kritums nav nekāda traģēdija, jo nevienam pasaulē nav izdevies pilnībā izvairīties no ekonomikas cikliskas attīstības, kad pēc labiem gadiem seko sliktāki gadi," norāda Lāriņš. Viņš akcentē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir krietni sarukusi, bet mēs vienalga dzīvojam labāk nekā pirms 3-4 gadiem. "Tādēļ nav pamata krist panikā un aktīvi tiražēt vārdu "krīze". Tagad ir svarīgi rēķināties ar to, ka naudas tuvākajā nākotnē būs mazāk, un attiecīgi tam jāpakārto savi tēriņi gan privātajā, gan valsts līmenī," aicina eksperts. "Ekonomikas attīstības lejupslīdes laiks vienmēr ir bijis labs brīdis ekonomikas attīrīšanai un sakārtošanai, un šo iespēju mēs tagad nedrīkstam palaist garām." Savukārt "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norāda, ka vairumā nozaru, kas iepriekšējos gados nodrošināja Latvijas ekonomikas izaugsmi, vērojama lejup vērsta līkne un pagaidām bez stabilizācijas pazīmēm. "Tas liek prognozēt, ka arī ceturtajā ceturksnī IKP ciparos redzēsim mīnusu, iespējams, vēl lielāku. Tādā gadījumā šajā gadā kopumā IKP samazinājums varētu būt aptuveni 1,5%," prognozēja eksperts. Vaikulis sacīja, ka nākamā gada otrajā pusē beidzot sāksies stabilizācija un IKP varētu sarukt par 2,5%. "Ņemot vērā iekšējos faktorus un ārējo klimatu, diemžēl pastāv risks, ka šī prognoze būs jāpārskata uz leju," akcentēja Vaikulis. Viņš norāda, ka kopumā patlaban kaut ko prognozēt par nākamo gadu ir praktiski tas pats, kas zīlēt kafijas biezumos: "Tajos var ieraudzīt jebko, atkarībā no katra iztēles spējām un gribēšanas paspīdēt masu medijos."
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»