Ar ģerboni uz krūtīm

2019. gada 16. jūlijs 00:00

122

Latvijas izlases hokejists Jānis Jaks tiekas ar baušķeniekiem.

Par to, cik liela nozīme var būt vecāku iniciatīvai bērnu dzīvē, liecina no Iecavas novada nākušā hokejista Jāņa Jaka stāstījums – māte savulaik viņu pieteikusi hokeja nodarbībām, lai blēņām būtu mazāk spēka. Tagad ieguldījums sāk dot savus augļus.

Iecavnieks Jānis Jaks pēc Codes jaunieša Kaspara Kalēja iniciatīvas tikās ar baušķeniekiem Bauskas novada domes ēkā 11. jūlija vakarā. K. Kalējs atzīmē, ka Bauska jau ir pazīstama Latvijā ar fanu braucieniem, kurus organizē pēc Latvijas izlases uzvarām pasaules čempionātā, tāpēc radusies vēlme sarīkot tikšanos ar kādu no izlases hokejistiem. Uz aicinājumu atsaucies Jānis Jaks.

Mammas atbalstīts
Vislielāko aktivitāti, tiekoties ar hokejistu, parādīja baušķenieku jaunā paaudze, kas iztaujāja sportistu gan par viņa dzīvi, gan daudzām hokeja spēles īpatnībām. Trīs no jaunajiem apmeklētājiem paši trenējas šajā sporta veidā.

Iecavnieks atzina, ka ļoti lielu darbu savulaik ieguldījuši vecāki, kas centīgi veduši puiku uz treniņiem. «Hokeju spēlēju jau 18 gadus. Kā puikam bija ļoti daudz enerģijas – mammu katru nedēļu sauca uz skolu. Tāpēc viņa meklēja sporta veidu, kas paņemtu daļu no tās,» atceras J. Jaks. Viņš atzīst – ja grib profesionāli spēlēt hokeju, jāsāk trenēties vismaz astoņu gadu vecumā. Ir ļoti daudzas nianses, kuras jāapgūst, reizēm pat gadiem. Vienmēr nāk klāt kaut kas jauns, ko izproti un kas tev palīdz.

Aizsarga pozīcijā savulaik puisi ielicis treneris Ralfs Bukarts. «Toreiz komandā spēlēju ar vienu no viņa dēliem, esam labi draugi. Aizsargam vajadzīgs ne tikai augums. Ir daudz mazu un spēcīgu spēlētāju. Galvenais – jāattīsta savas prasmes un jāsastrādājas treniņos,» atklāj J. Jaks.

Latvijas komandas iegulda daudz darba jauno hokejistu attīstībā, un, ja tu esi labs un aktīvs, tevi pamanīs un dos iespēju spēlēt spēcīgākajās vienībās. Tomēr viena problēma Latvijā pastāv – jo labāks tu esi, jo mazāka konkurence. Tāpēc jau no 16 gadu vecuma ir vērts domāt par trenēšanos un spēlēšanu ārzemēs. J. Jaks uz ASV devās 18 gadu vecumā.

Grāmatvedis uz ledus
Jauno hokejistu ASV klubu skauti pamanīja pēc U18 pasaules čempionāta. Uzaicināja uz nometni ASV, un tur, izturot nopietnu konkurenci, izdevās iekļūt komandā. J. Jaks atzīst, ka ir divi varianti, kā tur nokļūt, – izcelties kādā no augsta līmeņa sacensībām vai sameklēt savu aģentu un pieteikties spēlēt.

Pašlaik J. Jaks hokeju ASV spēlē studentu līgas augstākajā divīzijā. Līmenis ir ļoti augsts, Jānis to apvieno ar mācībām, saņem stipendiju. Apgūst grāmatveža izglītību. «Tas nav viegli, bet ir skaidrs, ka šāda izglītība vienmēr noderēs. Zinu, ka noslēgumā būs ļoti grūts pēdējais eksāmens – tests.»

Pats atzīst, ka gribētu spēlēt Nacionālajā hokeja līgā (NHL) – kā jebkurš hokejists. Viena lieta tomēr esot tā, kurā pilsētā gribētu dzīvot, un otra – vai tās pašas pilsētas komandā gribētu spēlēt. Pagaidām savu favorītu nav. Atzīst, ka patiktu spēlēt Vašingtonas «Capitals» – spēcīga komanda un mierīga pilsēta. Piemēram, Ņujorka ir tik milzīga, negribētu tur spēlēt. NHL var iekļūt arī bez drafta ceremonijas. Draftam esot viena problēma – komanda beigās var arī tevi nelaist laukumā, bet tiesības uz spēlētāju vienībai paliek. Kā brīvajam aģentam tajā ziņā ir lielāka rīcības brīvība, un tas varētu būt arī tas ceļš, kuru plāno izvēlēties J. Jaks.

Diēta un treniņi
Iecavnieks atzīst, ka hokejistam, kas velta sevi šim dzīvesveidam, ir ar daudz ko jāsamierinās. Bieži agri jāceļas – Vašingtonā treniņi sākas septiņos no rīta. Laika, ko varētu pavadīt ar draugiem, arī maz. Labi, ja vienu reizi nedēļā ir brīvs brīdis. Arī vasaras ir tikai nosacīti brīvas – pašlaik mēdz būt pat divi trīs treniņi dienā.

Ļoti daudz laika jāpavada sporta zālē. Ir daudz jātrenējas, ja vēlas iekļūt augstās sporta līgās. Pirmssezonas laikā fiziskās nodarbības notiek sešas reizes nedēļā. Sezonas laikā pirmdienās un trešdienās – lai paliek vairāk laika un spēka spēlēm.

Ir savs dietologs, kurš sastādījis sarakstu, ko un kad labāk ēst. Viss ir ļoti sīki izplānots, saraksts mājās stāv pie ledusskapja. Reizēm atļaujoties pamieloties arī ar kaut ko tādu, kas sarakstā nav minēts.

Mācīties ir grūti – līdz 12. klasei skolā parasti bijis tikai trīs dienas nedēļā – parasti jau ceturtdienās izbraukuši uz sacensībām. Pedagogi bijuši pretimnākoši gan Latvijā, gan ASV. Tomēr vajadzējis daudz mācīties papildus.

Mainoties līgām un vecumam, mainās arī attieksme. «Ja jauniešu vecumā vari trenerim iestāstīt, ka tev ir trauma un tāpēc netiec uz treniņu, tad pieaugušo hokejā ir otrādi – pat ja ir trauma, bieži vien jāklusē, jo aiz muguras vienmēr stāv tādi, kas ir gatavi ieņemt tavu vietu komandā. Katra spēle, kurā nevari piedalīties, palielina iespējamību, ka cits ieņems tavu vietu,» stāsta hokejists.

Sarīko viktorīnu
Jaunais hokejists atzina, ka paši īpašākie brīži tomēr esot Latvijas izlases spēles. «Tu velc Latvijas ģerboni uz krūtīm, un tevī mostas patriotisma jūtas. Un tad, kad spēlē, tās vispār ir neaprakstāmas emocijas,» atzīst J. Jaks. Pasaules čempionāti rada arī iespēju iepazīt vietas, kur sacensības notiek. Brīvā laika nav daudz, bet tomēr ir. Pēdējā čempionātā Slovākijā bijušas trīs dienas, kad varēja apstaigāt apkārtni Bratislavā.

Pasākuma laikā J. Jaks sarīkoja nelielu viktorīnu, lai izspēlētu divas balvas – nūjas ar sportista autogrāfu. Pārliecinoši labākais bija baušķenieks Artis Duklavs, kurš atbildēja uz vislielāko skaitu jautājumu. Otrs veiksminieks bija Aleksandrs Kozijenko no Dāviņu pagasta.
«Man šī tikšanās ļoti patika. Uzzināju daudz noderīga,» atzīst A. Duklavs. Viņš un visa jaunieša ģimene interesējas par hokeju. Mājās esot Ginta Meijas nūja, Jāņa Sprukta autogrāfs un piemiņa no Aleksandra Ņiživija. Savukārt pats jaunietis treniņus hokejā aizvadot pie izlases spēlētāja Rodrigo Laviņa.

Baušķenieki jautā, Jānis Jaks atbild

Uz tikšanos sanākušie hokeja līdzjutēji uzdeva arī dažādus jautājumus sportistam – gan par karjeru, gan dzīvesveidu, gan hokeju.

Pret kuru komandu bija visgrūtāk spēlēt pasaules čempionātā?
– Pret Krieviju, jo tā bija mana pirmā spēle. Tālāk bija vieglāk, – ja tu nospēlē savu labāko spēli, pret visiem citiem var spēlēt daudzmaz vienādā līmenī. Interesanti, ka katrā pasaules čempionātā man pirmā spēle ir bijusi pret Krieviju.

Kāda bija sajūta, gūstot pirmos vārtus izlasē?
– To nevar aprakstīt. Bērnībā sapņoju kaut vai uzspēlēt Latvijas izlasē, bet gūt vārtus – tās ir neaprakstāmas izjūtas.

Cik nūjas jūs esat salauzis vienā spēlē?
– Pa visām spēlēm ir salūzusi tikai viena nūja. Tomēr bija viens treniņš, kad desmit minūtēs salauzu trīs nūjas. Treneris toreiz teica, lai eju malā.

Pret kuru spēlētāju jums ir grūti spēlēt?
– Atceros pirmo pasaules čempionātu. Mana pirmā maiņa pret Krieviju, izeju uz ledus, un uzreiz virsū nāk Aleksandrs Ovečkins. Rokas sāka trīcēt – tas psiholoģiski nebija viegli, bet izdarīju laukumā to, ko vajadzēja. Nedrīkst domāt, ka tevi var apspēlēt, jo tad tas arī notiks. Mani ir grūti apspēlēt.

Vai aizsargiem ir garākas nūjas?
– Jā, parasti aizsargiem ir garākas nūjas, lai var nosegt lielāku laukuma daļu. Savukārt uzbrucējiem var būt pavisam īsas nūjas, lai būtu lielākas manevra iespējas.

Kāds ir hokejista aprīkojums?
– Priekšmetu ir diezgan daudz: ķivere, slidas, cimdi, krekls, bikses un citi. Daļu no aizsarga ekipējuma nemainīgi izmantoju jau desmit gadus – elkoņu sargus, ķermeņa bruņusargu, ceļu sargus. Pielabo un turpina izmantot. Šādu aprīkojumu nav viegli nomainīt – paiet vairākas nedēļas, kamēr pierod, un tas laukumā traucē. Šādas maiņas, ja dara, tad veic pirms sezonas treniņu laikā.

UZZIŅAI

Iecavnieks Jānis Jaks dzimis 1995. gadā.

Hokeju sācis spēlēt hokeja klubā (HK) «Sāga», turpinājis sporta kluba (SK) «Rīga 18» sastāvā. Spēlējis SK «Rīga 17» sastāvā Latvijas čempionātā. 2012. – 2014. gada sezonas spēlēja Jaunatnes hokeja līgas klubā HK «Rīga», kas ir «Rīgas Dinamo» jauniešu vienība. Tomēr uz «Rīgas Dinamo» nepārgāja, pieņemot piedāvājumu spēlēt ASV.

Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlasi vairākos pasaules čempionātos. 2014. gadā debitējis nacionālajā izlasē, kopā aizvadījis apmēram 20 spēles. Pēdējā pasaules čempionātā spēlēja ar
72. numuru.

ASV pārstāv NCAA līgā spēlējošo Amerikas Internacionālās koledžas vienību «Dzeltenās žaketes» («Yellow Jackets»).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar ģerboni uz krūtīm

Kategorijas