«Vasaras saulgrieži Latvijā 1920. – 30. gados»

2019. gada 26. jūnijs 00:00

Bauskas muzeja pagalmā aizrauj lambetvoks, pirmskara mode un Jāņu siera degustācija.

Daudzo nedēļas nogales sarīkojumu klāstā bija arī Bauskas muzeja sarūpētais pasākums «Vasaras saulgrieži Latvijā
1920. – 30. gados».

Muzeja pagalmā 22. jūnijā valdīja vēsturiska un izklaidējoša gaisotne – skanēja dzīvespriecīga mūzika, atnākušos cienāja ar atspirdzinošu dzērienu pie galdiņiem, pārklātiem ar smalki tamborētiem galdautiņiem. Uzmanību piesaistīja kāds no vēstures lapām «izbraucis» velosipēdists, kurš bija tērpies... peldkostīmā. Bija apskatāmi vairāki Ērenpreisa velosipēdu paraugi, ko izrādīšanai bija aizdevuši to īpašnieki Kārlis Sinka, Mārtiņš Belickis un Jānis Bite. No muzeja krājumiem bija izcelti 20. un 30. gados darināti rokdarbi – izšuvumi un tamborējumi.

«Art Deco» mākslas stils – arī apģērbā
Improvizētus modes paraugdemonstrējumus ar izsmeļošu un interesantu vēsturisko izziņu komentēja vēstures speciāliste Agnija Lesničenoka. Viņa pašlaik vairs nestrādā Bauskas muzejā, bet ir bijusi idejas autore, tāpēc vēlējusies to pati arī īstenot. Vēsturniece atklāja, ka tieši 20. gadsimta starpkaru periods viņu īpaši interesē. Tāpēc ar lielu aizrautību gatavojusi priekšnesuma saturu un izpildījumu.

Agnija iepazīstināja ar modes stila veidošanās fonu un ietekmēm attiecīgajā vēsturiskajā periodā: «20. gadu stils ir ietekmējis visu modes industriju, tas ir paliekošs un neaizmirstams. 20. gadi ir arī «Art Deco» mākslas virziena aizsākums. Tā galvenie principi ir krāsas un formas, kas aizgūtas no acteku un Senās Ēģiptes kultūras – ģeometrija, plūstošas, asimetriskas līnijas un kubisms. Šīs iezīmes ienāk ne tikai interjerā un arhitektūrā, bet arī apģērbā.»

Savukārt ietekme uz 30. gadu modi tika raksturota šādi: «Saimnieciskās grūtības, kas skāra Eiropas valstis, savu kulmināciju sasniedza 1929. gadā. Tas bija krīzes un bezdarba laiks, kas turpinājās vairākus gadus. Valstis ierobežoja importa preces un centās nodrošināt vietējo tirgu ar pašu ražojumiem. Tas atsaucās arī uz sieviešu modi, kas zaudēja dažādos dekorus un vienkāršojās.»

Tērpus atraktīvi izrādīja vairākas brīvprātīgās «modeles». A. Lesničenoka pastāstīja, ka modeļu lomās iejutās viņas draudzenes – Anna Marija Knoka, Alise Kalniņa, Liene Lote Kalniņa, vēl viena Anna Marija Knoka, Krista Ruhocka. Viņām visām ir saistība ar Bausku; labprāt atsaukušās piedalīties.

Kupls dejotāju pulks
Katram laikam vēsturē piedien arī kādas īpašas dejas – šoreiz tika demonstrēta 30. gados populāra angļu deja lambetvoks. Mūziķu Daces Prūses un Aigara Urtāna akordeonu dueta pavadījumā vēsturiskajam laikam pieskaņotos tērpos deju izpildīja Īslīces deju kluba «Relax» dalībnieki – veterāni. Arī apmeklētāji ar prieku iesaistījās dejošanā, un otrajā «tūrē» dejotāju pulks jau bija divkāršojies. Jāatzīst, ka dejotājiem īsts izaicinājums bija izraudzītā deju grīda – bruģis... Arī mūziķe D. Prūse izteicās, ka Bauskai kā festivālu pilsētai būtu jāiegādājas kāda pārvietojama deju grīda, kas noderētu ne tikai vienā pasākumā vien.

Sporta un balles deju skolotāja Lidija Dāvide pastāstīja, ka kursu laikā lambetvoku nemāca, deju sagatavojuši tieši šim gadījumam. Redzot, kā priekšnesums aizrauj klātesošos, viņa pauda prieku par pasākumu un bija gandarīta, ka atsaukusies aicinājumam piedalīties: «Cilvēki dejo, ir skaisti!»

«Puišiem siera viducītis»
Bija gādāts arī par vēsturiskām un vienlīdz laikmetīgām Līgo svētku vēdera baudām – apmeklētāji varēja cienāties ar codietes Dairas Jātnieces pīrāgiem un kūku. Bija arī Dairas meistarklase – Jāņu siera gatavošana katlā uz atklātas uguns. Klātesošie apbrīnoja saimnieces virtuozo darbošanos ap katlu.

Maisot sieru, viņa paguva atklāt, no kā tautasdziesmās sieram radušies «deviņi stūrīši» un kā par sieru sacīts latviešu nerātnajās dainās: «Jāņu māte sieru sēja, cūkas sūdu vidū lika, šim stūrītis, tam stūrītis, puišiem siera viducītis.» Siers izdevās ļoti gards, par ko katrs varēja pārliecināties, garšojot karsto siera pikuci.

Katrs līdzi varēja paņemt arī dažādas Jāņu ēdienu un dzērienu receptes, kas izrakstītas no 20. un 30. gadu pavārgrāmatām un žurnāliem. Lūk, viena no tām, kurā gatavotāja improvizācija var būt neierobežota: «Liepu ziedu bole: noplūc svaigus liepu ziedus un pārlej tiem pāri divas pudeles vīna, pieliekot cukuru pēc garšas. Ļauj astoņas stundas stāvēt, tad pielej sektu (ļoti salds vīns) un iegūst gardu dzērienu.»

Pasākumā satiktās iecavnieces Indra un Edīte atklāja, ka braukušas uz Bausku speciāli, lai apmeklētu pilsētas 410. jubilejas svētku sarīkojumus. Viņas bija priecīgas par pasākuma gaisotni un redzēto.

Muzeja pagalmā sanākušie varēja justies kā izredzētie – viss bija labi saskatāms, nebija burzmas, varēja baudīt teju privātu noskaņu. Tomēr, novērtējot pasākumā ieguldīto darbu un līdzekļus, žēl, ka apmeklētāju skaits bija izšķīdis starp vairākiem pilsētā vienlaikus notiekošiem sarīkojumiem. Iespējams, apmeklējumu «norāva» arī pasākuma datums, kad daļa jāņotāju jau devušies ārpus pilsētas.

Liepu ziedu bole:
noplūc svaigus liepu ziedus un pārlej tiem pāri divas pudeles vīna, pieliekot cukuru pēc garšas. Ļauj astoņas stundas stāvēt, tad pielej sektu (ļoti salds vīns) un iegūst gardu dzērienu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Vasaras saulgrieži Latvijā 1920. – 30. gados»

Kategorijas