Spēj noturēties un attīstīties

2019. gada 26. jūnijs 00:00

1432

Valles pagasta «Gravās» un Kurmenes «Zālītēs» saimnieko saskaņā ar dabu.

Vecumnieku novada Valles pagasta piemājas bioloģiskajā saimniecībā «Gravas» «Bauskas Dzīve» viesojās vienā no svelmainajām jūnija dienām. Mājas tuvumā dīķī kurkšķināja vardes – sen nedzirdētas, un izklausījās neparasti romantiski.

Nora Zimka un Ronalds Rubins te šeptē kopš 2012. gada, kad saimniecību pārņēma no Noras vecākiem, kuriem 90. gadu sākumā iekritusi «līdumnieku» loma. Vietu iekopuši vecā, nolaistā kopsaimniecības ābeļdārzā. Uzcēluši plašu fermu govīm un citiem mājlopiem. Vienā galā dzīvojamās istabiņas, kas, atskatoties vēsturē, tik raksturīgas latviešu zemniekam.

Roku par maz
Sākumā arī jaunā ģimene darbojusies piena lopkopībā, taču sapratusi, ka jāmainās, lai izdzīvotu. Meklētas iespējas aitkopībā. Ar tām «30 galvām» arī gājis visādi, pa apkārtnes krūmiem noklīdušas, dzenājuši rokā. Lielu ganāmpulku 13 hektāros nevar turēt, liesā zemē ar lauksaimniecību grūti savilkt galus, arī attīstīties nevar. Igaunijā aprēķināts, ka vienam cilvēkam jāapkopj simt aitu, lai darbs un nozare būtu rentabla. «Gravu» saimnieki atzīst, ka par nožēlošanu Latvijā nepastāv ražošana nevienā svarīgā nozarē. Visvieglāk diemžēl ir lēti pirkt un dārgi pārdot.

Nora un Ronalds patlaban abi uz pilnu slodzi strādā mājražošanas nišā un mēģina tikt galā pašu spēkiem, taču atzīst, ka roku par maz: «Labus darbiniekus, kas prot un grib strādāt, grūti atrast. Svarīgi, lai var uzticēties, nevar jau katram klāt izstāvēt. Saimniecība ir diezgan nomaļā, klusā vietā, tāpēc lielas izvēles nav.»

Par projekta līdzekļiem 2015. gadā mazo lauksaimnieku atbalstam iestādīts augļudārzs – 100 plūmes un 200 ābeles. Iegādāts kaut kas no dārza tehnikas. Jaunajai plūmju un ābeļu audzei tikai pāris gadu, bet, kad sāks ražot, jādomā, kur realizēs un glabās novākto. Ronalds spriež, ka varētu pārbūvēt 90. gadu vidū Noras vecāku celto kūti.

Audzē, iepērk un pārstrādā
Mājražošanu sākuši ar sieru, jo pienu var iepirkt no Valles pagasta bioloģiskās saimniecības «Romaņi». Siera meistariem pašlaik tuvojas karstākais darba laiks – Jāņi.

Saimniecībā galvenā vieta ir lauksaimniecības produktu, dārzeņu audzēšanai un pārstrādei konservos un žāvējumos. Tomāti, paprika, čili, ķiploki der garšvielām sieros un pie gaļas. Pašlaik tirgū stabilitāti vislabāk nodrošina cūkgaļas un vistas gaļas žāvējumi. Cūkgaļu iepērk Lietuvā, tur ir labi partneri, un sadarbība sokas. Savu fermu nevar uzturēt, jo gan audzēt, gan ražot ar esošajiem spēkiem nav iespējams. Var tikai to, kas paveicams pašu rokām. Piemēram, Ronalda būvētā kūpinātava kalpo labi, bet izdomāts jauns projekts, lai to pārveidotu un paplašinātu. Nora saka: «Vīram padodas meistarošana, viņš necieš salauztas vai sabojātas lietas, cenšas visu sakārtot.»

Gaļas pārstrādes telpa iekārtota atbilstīgi visām sanitārajām normām un Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām. Produkti netiek saldēti, bet iepirkti un nekavējoties pārstrādāti un realizēti, tāpēc viss ir svaigs. Ja saražotais ir sabalansēts ar realizācijas iespējām, lielu pro-blēmu nav. Lielākoties pārdod tuvējos novados. Vecumniekos, Skaistkalnē, Vallē un Bauskā izveidojies savs klientu loks. «Cilvēki mūs jau pazīst. Esam novērojuši, ka Zemgalē žāvējumus patērē vairāk,» teic Ronalds un Nora. «Ja klientus esi atradis, tie ir uzticīgi. Mēs visu sevi ieliekam darbā, lai rezultāts būtu labs – ar visaugstāko pievienoto vērtību.»

Produkta vērtība – kvalitāte
Siltumnīcu platība «Gravās» ir ap 700 kvadrātmetriem. Labi iekopti tomāti un gurķi. Nora un Ronalds stāsta: «Daudz eksperimentējam, meklējam nišas. Produkta vērtība ir tā kvalitāte – svaigums un laba garša. Paši ēdam tikai savā saimniecībā audzēto. Mēs neslimojam, jo visu laiku atrodamies svaigā gaisā, uzturā lietojam tīrus un svaigus produktus. Siers, piemēram, nodrošina cilvēku ar visām nepieciešamajām uzturvielām.»

Saimnieks ir sarūgtināts, ka kreditēšana Latvijā ir absolūti nedraudzīga mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, bet bez ieguldāmiem līdzekļiem nevar attīstīties. Bankas dažkārt pat neiedziļinās projektā, vien paskatās, no kura reģiona esi. «Protams, esam aizņēmušies dažādās vietās, un paņemtais jāatdod. Kad produkcija ir sagatavota, jādodas ceļā, bet īpaši pavasarī – bēdu leja. Mālainais ceļš «jūk ārā pa visām šuvēm»,» stāsta Ronalds, «teju vai mēnesis paiet, kamēr dangas nolīdzinām... Ar savu produkciju esam vajadzīgi cilvēkiem, bet vai esam vajadzīgi valstij? Bieži vien skaidras atbildes nav.»

Var izturēt, ja ir rūdījums

Vecumnieku novada Kurmenē, piemājas bioloģiskajā saimniecībā «Zālītes», saimnieko pieredzējušie zemnieki Ilgonis Mašinskis un viņa sieva Ildze. Ilgonis pie lopiem pieradis un strādā jau no 12 gadu vecuma. Jaunībā zootehniķa profesiju mācījies Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Jaunas zināšanas labprāt apgūst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētajās mācībās. Tad var iegūt gan jaunu informāciju, gan nepieciešamo sertifikātu, lai turpinātu strādāt piena lopkopības nozarē.

Pašlaik Mašinski apkopj piecas govis, un, lai gan saimniekošanas veids ir bioloģiskais, piens tik un tā aiziet «kopējā mucā». SIA «Jēkabpils piena kombināts» šādu iespēju klientiem nevar piedāvāt ne tehniski, ne samaksas ziņā, bet akciju sabiedrība «Tukuma piens», kas iepērk bioloģisko pienu, kurmeniešiem ir pārāk tālu.

Karstā dienvidū aizbraucam uz ganībām. Pa ceļam zemnieks stāsta, ka laukos savus lopiņus nav, kam uzticēt: «Ja kādu sarunā, tad nezini, kā būs, – vai būs gana padzēruši un paēduši. Esam izveidojuši dziļurbumu, nopirkta piena dzesēšanas iekārta. Ir visas nepieciešamās pamatlietas. Pienu savāc reizi divās dienās, tad atdodam ap 200 kilogramiem. Cena nav augsta, bet arī tiem, kas nodod 100 tonnas, tā ir vien 29 eirocenti kilogramā.»

Bioloģiskās pļavas saimniecībā ir 15 hektāri – bagātas ar augu daudzveidību. Ganībām zemes nedaudz mazāk – deviņi hektāri. Ilgonis saka: « Govs var apēst ļoti daudz. Ganība izskatās plaša, bet zāle ātri sarūk.»

Kā bērni vērtē vecāku mūža darbu lauksaimniecībā? «Viņiem to nenovēlu. Cik varēšu, tik pats darīšu. Dēls strādā par pārdošanas menedžeri «Tallink Hotel» Rīgā. Meitai ir pediatres profesija, viņa specializējusies retajās slimībās, veic pētījumus ģenētikā,» atklāj Ilgonis. Savukārt Ildze atceras, ka meita ilgi nav varējusi izlemt, par ko kļūt, vilinājusi arī veterinārārstes profesija. Lauku dzīve un vide viņai patīk. Vecākus apciemo, kad vien darba slodze to atļauj.

KOMENTĀRS

Kristaps Stallīts, Vecumnieku novada lauku attīstības konsultants:
– Esam lepni, ka mūsu novadā cilvēki prot ražot ļoti kvalitatīvu produkciju. Varam «Gravas» droši ieteikt ikvienam, kas interesējas par žāvējumiem. Saimniecībā audzē arī dārzeņus, drīz varēsim nogaršot jauno ābolu ražu. Nora un Ronalds tiešām strādā ar sirdi un dvēseli, ieguldīto jūt arī pircēji.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spēj noturēties un attīstīties

Kategorijas