Pilsēta jaunās kurpēs un noskrandušā kleitā

2019. gada 26. jūnijs 00:00

225

Pilsēta jaunās kurpēs un noskrandušā kleitā

Izstāde «Bauska bildēs» – skaudra liecība par zaudētām vērtībām.

Bauskas muzejā atklāta un līdz 3. septembrim apskatāma unikāla izstāde «Bauska bildēs».

Ekspozīcijas saturu veido muzeja krājuma vēsturisko fotoattēlu izdrukas un 2019. gadā veiktā vecpilsētas ēku fotofiksācija, kuras autori ir fotokluba «Bauska» dalībnieki Māris Kreitenbergs, Arnis Indriks un muzeja speciālists Raitis Ābelnieks.

Dāvana dzimšanas dienā
Izstādes autore ir vēsturniece, Bauskas muzeja krājuma galvenā glabātāja Ilva Strautzele. Konceptuāli precīzi risinātais, ar īpašu izjūtu un zināšanām veidotais fotostāsts par vecpilsētas namiem vairāk nekā 100 gadu periodā ir izcila kultūrvēsturiska liecība. Tik uzskatāmas ekspozīcijas, kas atainotu pārmaiņas pilsētas tēlā un rosinātu pārdomas par arhitektūras mantojuma saglabāšanu, līdz šim Bauskā nav bijis.

Jaunā ekspozīcija ir muzeja dāvana savai pilsētai 410. jubilejā, atgādina Ilga Balode, muzeja mākslas nodaļas vadītāja. Dīvaini, ka izstādes atklāšanā nebija Bauskas novada lēmējvaras un izpildvaras neviena pārstāvja – tikai entuziasti, muzejnieki, viņu draugi un nevalstiskās organizācijas «Bauskas vecpilsēta» vadītāja Ieva Bronko-Pastore.

Protams, amatpersonas varēja izvēlēties, kuru no daudziem Bauskas 410. jubilejas sarīkojumiem nedēļas nogalē apmeklēt. Diemžēl, kā sarūgtināts atzina mākslas zinātnieks baušķenieks Dainis Bruģis, todien ierēdņiem daudz patīkamāk, iespējams, bija doties uz Bauskas ūdensvelosipēdu regati vai bērnu koncertiem, jo tur nekādas problēmas nav jārisina un sabiedrība jautājumus neuzdod.

Nami ielu krustojumos
Vizuālais fotostāsts, kas izvietots muzeja trijās zālēs, ikvienu apmeklētāju rosina meklēt atbildes uz jautājumu: kā Bauskas vecpilsētā varēja izveidoties pašreizējā lēnas iznīcības situācija? Runa nav par Otrā pasaules kara postījumiem, bet gan par totālo vienaldzību, neizpratni, zināšanu trūkumu gan padomju periodā, gan mūsdienās. Dramatiski, ka vecpilsētas vēsturiskās apbūves stāvoklis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas straujā tempā pasliktinās.

Izstādes koncepciju skaidro Ilva Strautzele: «Būdama Bauskas muzeja krājuma glabātāja, ik dienu apstrādāju un aprakstu simtiem priekšmetu un tūkstošiem fotoattēlu. Mums ir bagātīga vizuālo liecību kolekcija. Man ir laimējies izstādes veidošanā izmantot fotogrāfijas arī no dažu baušķenieku privātkolekcijām. Ļoti noderīgi bija mana vectēva Vitauta Strautzeļa 20. gadsimta 50. gados fotografētie attēli, ko viņš nodeva Bauskas muzejam. Ekspozīcijā iekļauti Valsts vēstures arhīva, Nacionālā vēstures muzeja un Rundāles pils muzeja krājuma vizuālie materiāli. Saturu papildina arī dažu novadnieku un citu mākslinieku gleznas un zīmējumi no Bauskas muzeja krājuma.»

Fotoattēlu daudzums bija milzīgs, bija jāveic stingra atlase. Ilva atteicās no 20. gadsimta 90. gados populārā eksponēšanas principa, rādot vienu vēsturisko, bet otru – mūsdienu attēlu. Viņa skaidro: «Man gribējās vairāk iedziļināties tēmā, tāpēc attēlus sagrupēju pēc noteikta principa, rādot namus Bauskas ielu krustojumos. Katrā fotoattēlu blokā ir vismaz septiņas un vairāk vizualizācijas, kas ataino ēkas 20. gadsimta dažādās desmitgadēs un šogad. Tikai daži nami, kā, piemēram, Bauskas luterāņu baznīca, ir saglabājuši sākotnējo apjomu un detaļas. Toties lielākā daļa apbūves ir zaudējusi izteiksmīgās detaļas – vārtus, slēģus, durvis, dekoratīvos elementus un siluetu. Daudzi padomju laikā pārbūvēti divstāvu nami atgādina neizteik-smīgus klučus. Bauskas vecpilsēta man asociējas ar dāmu jaunās kurpēs un noskrandušā kleitā, kam piesprausta lēta broša. Arhitektūras visvērtīgākais mantojums jau ir aizlaists postā, saglabājušās tikai fotogrāfijas. Ja nemainīsies sabiedrības attieksme, atlikušās «kripatiņas» lēnām izzudīs un paliks tikai nosaukums «Bauskas vecpilsēta».»

Nemīlestība un cerība
Ilvas Strautzeles akcentēto tematu turpina Dainis Bruģis. Viņš daudzkārt ir izrādījis pilsonisko iniciatīvu, savu pozīciju darot zināmu pašvaldības amatpersonām, vietējiem uzņēmējiem un ēku apsaimniekotājiem, rakstot publikācijas, lasot ziņojumus konferencēs. Arī valstī joprojām nav izstrādāta kultūras mantojuma vienota saglabāšanas sistēma.

Dainis Bruģis uzsver: «Bauskas novada pašvaldība allaž aizbildinās ar naudas trūkumu vecpilsētas sakārtošanai, bet visi taču redz, ka daudzās citās mazpilsētās šim mērķim ir atrasti līdzekļi. Iedomāsimies Rīgu bez Vecrīgas – ir tikai Pļavnieki, Ķengarags, Zolitūde. Vai tūristi un citi viesi trauktos uz mikrorajoniem cerībā atrast neatkārtojamo Rī-gas šarmu un kolorītu? Izstāde «Bauska bildēs» ir atgādinājums par zaudēto un kārtējais klauvējiens pie sirdsapziņas.»

Mākslas zinātniece Ina Līne spriež, ka izstāde varbūt palīdzēs vietējiem iedzīvotājiem «vecās būdas» ieraudzīt citādā gaismā un atskārst, ka Bauska ir bijusi skaista. Baušķenieku nemīlestība pret savu pilsētu visspilgtāk izpaužas apzīmējumā «vecās būdas», kas sarunvalodā jau kļuvis par sinonīmu Bauskas vecpilsētai.

Klusajā cīņā par vecpilsētas saglabāšanu ir arī cerīgi vēstneši. Tos nosauc Ina Līne: «Pirmā bezdelīga bija vēsturnieku Raita Ābelnieka un Aigara Urtāna 2018. gada novembrī izdotā Bauskas vēstures stāstu grāmata «Pilsēta, kur satiekas», šogad tai sekoja Bauskas muzeja lietišķās mākslas studijas korpusa ļoti veiksmīgā restaurācija, bet aktuālo tēmu turpina Ilvas Strautzeles sagatavotā izstāde.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pilsēta jaunās kurpēs un noskrandušā kleitā

Kategorijas