Izstāde «Bauska bildēs» – skaudra liecība par zaudētām vērtībām

2019. gada 24. jūnijs 12:23

1873

Izstāde «Bauska bildēs» – skaudra liecība par zaudētām vērtībām

Bauskas muzejā apskatāma unikāla izstāde «Bauska bildēs». Tās saturu veido muzeja krājuma vēsturisko fotoattēlu izdrukas un 2019. gadā veiktā vecpilsētas ēku fotofiksācija, kuras autori ir fotokluba «Bauska» dalībnieki Māris Kreitenbergs, Arnis Indriks un muzeja speciālists Raitis Ābelnieks. Izstāde būs atvērta līdz 3. septembrim.

Izstādes autore ir vēsturniece, Bauskas muzeja krājuma galvenā glabātāja Ilva Strautzele. Konceptuāli precīzi risinātais, ar īpašu izjūtu un zināšanām veidotais fotostāsts par vecpilsētas namiem vairāk nekā 100 gadu periodā ir izcila kultūrvēsturiska liecība. Tik uzskatāmas ekspozīcijas, kas atainotu pārmaiņas pilsētas tēlā un rosinātu pārdomas par arhitektūras mantojuma saglabāšanu, līdz šim Bauskā nav bijis.

Vizuālais fotostāsts, kas izvietots muzeja trijās zālēs, ikvienu apmeklētāju rosina meklēt atbildes uz jautājumu: kā Bauskas vecpilsētā varēja izveidoties pašreizējā lēnas iznīcības situācija? Runa nav par Otrā pasaules kara postījumiem, bet gan par totālo vienaldzību, neizpratni, zināšanu trūkumu gan padomju periodā, gan mūsdienās. Dramatiski, ka vecpilsētas vēsturiskās apbūves stāvoklis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas straujā tempā pasliktinās.

Izstādes koncepciju skaidro Ilva Strautzele: «Man gribējās vairāk iedziļināties tēmā, tāpēc attēlus sagrupēju pēc noteikta principa, rādot namus Bauskas ielu krustojumos. Katrā fotoattēlu blokā ir vismaz septiņas un vairāk vizualizācijas, kas ataino ēkas 20. gadsimta dažādās desmitgadēs un šogad. Tikai daži nami, kā, piemēram, Bauskas luterāņu baznīca, ir saglabājušās sākotnējo apjomu un detaļas. Toties lielākā daļa apbūves ir zaudējusi izteiksmīgās detaļas – vārtus, slēģus, durvis, dekoratīvos elementus un siluetu. Daudzi nami padomju laikā pārbūvēti, divstāvu nami atgādina neizteiksmīgus klučus. Bauskas vecpilsēta man asociējas ar dāmu jaunās kurpēs un noskrandušā kleitā, kam piesprausta lēta broša. Arhitektūras visvērtīgākais mantojums jau ir aizlaists postā, saglabājušās tikai fotogrāfijas. Ja nemainīsies sabiedrības attieksme, atlikušās «kripatiņas» arī palēnām izzudīs un paliks tikai nosaukums «Bauskas vecpilsēta».»

Ilvas Strautzeles akcentēto tematu turpina Dainis Bruģis. Viņš daudzkārt ir izrādījis pilsonisko iniciatīvu, savu pozīciju darot zināmu pašvaldības amatpersonām, vietējiem uzņēmējiem un ēku apsaimniekotājiem, rakstot publikācijas, lasot ziņojumus konferencēs. Diemžēl centieni bijuši veltīgi. Turklāt valstī joprojām nav izstrādāta kultūras mantojuma vienota saglabāšanas sistēma.

Dainis Bruģis uzsver: «Bauskas novada pašvaldība allaž aizbildinās ar naudas trūkumu vecpilsētas sakārtošanai, bet visi taču redz, ka daudzās citās mazpilsētās šim mērķim ir atrasti līdzekļi. Iedomāsimies Rīgu bez Vecrīgas – ir tikai Pļavnieki, Ķengarags, Zolitūde. Vai tūristi un citi viesi trauktos uz mikrorajoniem cerībā atrast neatkārtojamo Rīgas šarmu un kolorītu? Izstāde «Bauska bildēs» ir atgādinājums par zaudēto un kārtējais klauvējiens pie sirdsapziņas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izstāde «Bauska bildēs» – skaudra liecība par zaudētām vērtībām

Kategorijas