Komentāri: neatkarīga Latvija Eiropā

2019. gada 3. maijs 00:00

Ko Latvija 15 gados Eiropas Savienībā ieguvusi, zaudējusi?

Iveta Klīdzēja, Vecumnieku vidusskolas skolotāja

«Erasmus+» projekti izglītībai
– 2014. gadā ir sākusi darboties Eiropas Komisijas jaunā ES izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma «Erasmus+», kuras mērķis ir veicināt mobilitāti, valodu mācīšanos, rīkojot apmaiņas programmas un sekmējot sadarbību starp dažādām organizācijām ES valstīs. Arī Vecumnieku vidusskola pašlaik ir iesaistījusies divu gadu «Erasmus+» KA2 skolu partnerības projektā «Emotional Wellbeing» jeb «Emocionālā veselība», kura laikā skolēnu grupas no piecām partnervalstīm viesojas cita pie citas. Audzēkņi mācās par citām kultūrām, uzlabo svešvalodu apguves motivāciju, iegūst jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, īstenojot radošas un izglītojošas aktivitātes.

Pērn skolā noslēdzās «Erasmus+» KA1 pedagoģiskā personāla mobilitātes projekts, kas deva iespēju iesaistītajiem skolotājiem apmeklēt profesionālās pilnveides kursus citās ES valstīs.

Vecumnieku vidusskolā esam īstenojuši arī «eTwinning» sadarbības projektu virtuālā vidē ar skolu no Čehijas. Tas palīdzēja mācību stundas veidot interesantākas, radošākas, mudināja skolēnus aktīvāk izmantot tehnoloģijas un apgūt svešvalodas.

Pirms iestāšanās ES skola iesaistījās UNESCO Baltijas jūras projektā. Līdz pievienošanās ES projektu veidošanas iespējas bija ierobežotas, taču projektu pieredze ir ieguvums visai sabiedrībai.

Ilze Tijone, Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja

Simts miljoni eiro
– Piecpadsmit gados ir piedzimusi jauna Eiropas Savienības pilsoņu paaudze – pašlaik viņi ir pamatskolu pēdējo klašu audzēkņi, ar citu skatu uz dzīvi un nākotnes iespējām. Arī paši esam aizmirsuši, cik laika prasīja ceļošana vai preču piegāde no vienas valsts uz citu.

Nevar tomēr no tā visa nodalīt 20. gadsimta pēdējo desmitgadi vai pirmsiestāšanās periodu. Šajā laikā notika galvenā mācīšanās un pieredzes apguve. Toties pēdējos piecpadsmit gados esam daudz strādājuši. Neskatoties uz krīzes smagajām sekām, tai skaitā iedzīvotāju aizbraukšanu, būtiski ir pieauguši iedzīvotāju un uzņēmēju ienākumi.

Sākot dalību Eiropas Savienībā, tautsaimniecības nozaru apgrozījums bija samērāms ar lielo uzņēmumu apgrozījumu pašlaik. Bauskas novada attīstības programma, kuru apstiprināja 2012. gadā, bija ambicioza – plānotās investīcijas bija aptuveni 100 miljoni eiro. Vismaz puse no plānotajiem projektiem jau īstenota. Pārējais atbilstīgi ilgtermiņa attīstības stratēģijai realizējams nākamajā plānošanas periodā līdz 2030. gadam.

Mēs ne tikai mācāmies no citiem, bet arī dalāmies pieredzē. Kopš 2009. gada Bauskā īstenojām vairākus teritoriālās sadarbības projektus, piemēram, 2009. gadā bijām vadošie partneri ES programmas «Eiropa pilsoņiem» projektā.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece

Lauksaimniecībai par labu
– Lai cik emocionāli dažkārt ir viedokļi par guvumiem un zaudējumiem, kopš iestājāmies Eiropas Savienībā (ES), daži rādītāji, salīdzinot ar 2004. gadu, apliecina, ka Latvijas kopējā lauksaimniecības izlaide, piemēram, lopkopībā, palielinājusies 2,1 reizi, bet augkopībā – 2,5 reizes. Vidējie ieņēmumi uz vienu nozarē nodarbināto palielinājušies trīs reizes. Pievienotā vērtība augusi par 61 procentu. Skaitļi rāda, ka šis laiks nācis lauksaimniecībai par labu.

Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropā, bet mēs esam spējuši attīstīties. Protams, augušas arī prasības, pateicoties ES atbalstam, esam tās apguvuši un veicinājuši ražošanu. Lēnāks attīstības temps bijis dārzeņu audzēšanas nozarei, arī konkurētspēja zemāka, nekā varētu vēlēties.

Par tuvāko nākotni pagaidām ir diezgan daudz neziņas. Bet viens ir skaidrs – būs ļoti daudz jāstrādā, lai īstenotos kopīgā lauksaimniecības politika gan Baltijas valstīs, gan pārējā Eiropas daļā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: neatkarīga Latvija Eiropā

Kategorijas