Patērētāji Latvijā – konservatīvi

2019. gada 16. aprīlis 00:00

169

Patlaban situācija tirgū ir labvēlīga, cena kartupeļiem turas.

Viens no labas ražas nosacījumiem ir sēklas materiāls, to zina katrs zemnieks un lauksaimnieks. Tas izpaužas arī kartupeļu audzēšanā, turklāt jāmin dažādie Latvijas tirgus konkurētspējas aspekti. «Bauskas Dzīve» turpina izjautāt nozares speciālistus un kartupeļu audzētājus.

Svarīga ir ražība
Rundāles novada Viesturu pagasta zemnieku saimniecībā «Cīruļi» kartupeļus audzē aptuveni 20 gadus, bet pēdējo četru gadu laikā audzēto šķirņu sortiments ir vairākkārt palielinājies, pateicoties sadarbībai ar Andu Rūtenbergu-Āvu, kuras ieteikumus kartupeļu audzētājiem publicējām «Bauskas Dzīvē» 12. aprīlī.

«Cīruļu» saimniecības vadītāja Inese Dāboliņa stāsta: «Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciāliste ir ļoti atsaucīga, sniedz noderīgus padomus, savukārt mēs nebaidāmies mēģināt, pat eksperimentēt ar šķirnēm. Pagājušajā gadā mums bija ap 35 hektāriem kartupeļu stādījumu, šogad, iespējams, tos paplašināsim. Manuprāt, mūsu patērētājs, pircējs mazumtirdzniecībā ir ļoti konservatīvs un lēni pieņem jaunas šķirnes, galvenais, ka tikai balts (‘Vineta’) vai sarkans (‘Laura’), miltains vai der salātiem, taču ir vairākas jaunas, interesantas šķirnes, kas garšas vērtību ziņā pārspēj iepriekš minētās. Svarīga ir šķirnes ražība, jo zemnieks nevar atļauties strādāt nerentabli. Mums ir vairākas labas galda kartupeļu šķirnes – ‘Rodriga’, ‘Belmonda’, ‘Lilly’, ‘Nixe’ un citas, taču vislabāk sevi pierāda šķirne ‘Queen Anna’. Liela nozīme ir stādāmajam sēklas materiālam, jo audzētājiem ir svarīga gan kvalitāte, gan kvantitāte. Principā visos posmos svarīgi izdarīt maksimālo, tad rezultāts nepievils. Tā kā esam integrētā saimniecība, tad ir diezgan daudz nosacījumu, kas mums jāievēro uzturā veselīgas kartupeļu ražas audzēšanā. Tomēr nevienlīdzīgā konkurence ar ievesto gatavo produkciju joprojām pastāv. Saimniecībā audzējam graudaugus, rapšus, sīpolus, galda bietes, ziemā – sīpollokus, bet lielākā rūpe mums ir par kartupeļiem.»

Agrajiem sēkla beigusies
Bauskas novada Vecsaules pagastā ar kartupeļu sēklaudzēšanu nodarbojas SIA «MG Terra Seeds». Tās valdes loceklis Gints Liepiņš atklāj: «Kartupeļus stādām aptuveni 25 hektāros. Patlaban situācija tirgū ir labvēlīga, cena sēklas kartupeļiem ir 40 centi, bet galda produkcijai – 30 centi. Sēklas iegādājas ļoti dažādos daudzumos – no simts kilogramiem līdz piecām tonnām. Klienti priekšroku dod agrajām šķirnēm, iemesls – iespēja ātrāk nopelnīt, jo pirmajiem tirgū pozīcijas vienmēr labākas. Tiesa, jaunās šķirnes Latvijas kartupeļu audzētāji un arī patērētāji apgūst lēni, izvēlas piesardzīgi. Daudzi taujā vēl pēc vecās ‘Adretas’. Mūsu saimniecībā ejošākās ir agrās šķirnes: ‘Rivjera’, ‘Solist’, arī ‘Belarosa’. Mēs droši ieteiktu ‘Queen Anna’. Vēl šo to var iegādāties, bet agro šķirņu kartupeļi beigušies.»

Piemēro vietējiem audzēšanas apstākļiem
Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ilze Skrabule īsi raksturo Priekuļu pētniecības centra darbību un problēmas: «Priekuļos veidojam un audzējam Latvijas audzēšanas apstākļiem piemērotākās šķirnes. Taču jāatzīst, ir vairāki faktori, ko nav izdevies pārvarēt kartupeļu šķirņu plašai ieviešanai ražošanā. Nav izstrādātas mārketinga stratēģijas un programmas par izveidoto šķirņu piedāvājumu. Vēl īsti nepastāv pēctecīga sēklaudzēšanas sistēma Latvijā, – sēklu tirgus sektors ir ļoti neprognozējams. Patiesībā sēklaudzētāju ir ļoti maz, un tie, kas ir, nodrošina tikai apmēram 10% no Latvijas kartupeļu audzētājiem vajadzīgā sertificētas sēklas daudzuma. Protams, gribētos lielāku valsts interesi un palīdzību. Pašlaik atbalsts ir sertificēšanas izdevumiem un sēklaudzēšanas platībai jebkurai šķirnei. Nav atbalsta tieši Latvijā radīto kartupeļu šķirņu pavairošanai un sēklaudzēšanai. Valsts palīdzība varētu būt vērsta tieši jauno šķirņu selekcijas programmas ilgtermiņa atbalstam, tas nodrošinās jaunu, vērtīgāku šķirņu piedāvājumu lauksaimniekiem.»

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle nozari kopumā vērtē šādi: «Ir nostabilizējies kartupeļiem uzticīgo zemnieku, profesionālu audzētāju loks. Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem, Latvijā kartupeļus audzē apmēram 8,5 tūkstošu hektāru platībā. Saimniecībās kartupeļus audzē gan viena, gan vairāk nekā simts hektāru platībā. Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda divkārt lielākas platības, šķiet, galvenokārt uz nelielo audzētāju rēķina.

Organizētākais un stabilākais ir pārstrādes sektors, kas tuvojas 20% apjomam no kopējās LAD deklarētās kartupeļu platības. Latvijā kartupeļus pārstrādā čipsos un cietē. Baltijā tās ir vienīgās kartupeļu pārstrādes rūpnīcas. Šie audzētāji regulāri atjauno sēklas materiālu, ko nepietiekamā apjomā veic galda kartupeļu audzētāji. Kaut arī Latvijā notiek kartupeļu selekcija, tirgū dominē Vācijas un Nīderlandes šķirnes.»

Šķirņu aprite nav ilgtspējīga
Jaunās lauku darbu sezonas ieskaņā aprīļa sākumā Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centrā pulcējās esošie un potenciālie laukaugu sēklaudzētāji, dažādu institūciju pārstāvji – Zemkopības ministrijas, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, sertificētāji, lauku konsultanti – un pētnieki, lai iepazītos ar jaunumiem un tendencēm sēklaudzēšanas jomā un diskutētu par aktuālo.

Pasākumā VAAD Sēklu kontroles departamenta pārstāve L. Jaunzeme pastāstīja par tendencēm laukaugu sēklaudzēšanā kopš Latvijas iestāšanās ES. Sēklaudzēšanas platības pēdējos gados pieaug visām sugām, bet īpaši liels izrāviens novērots tauriņziežiem un pākšaugiem. Vērtējot šķirņu klāstu dažādām laukaugu sugām, diemžēl jāsecina, ka pastāv tendence lielāko daļu šķirņu Latvijā ievest, dažus gadus pavairot un pārdot. Līdz ar to šķirnes mūžs mūsu valstī beidzas. Šādu šķirņu apriti nevar uzskatīt par ilgtspējīgu, un tā neveido labu pamatu sēklaudzēšanas kā nozares attīstībai.

Īpaši izceļas kartupeļi, runājot VAAD pārstāves vārdiem, – mēs esam kartupeļu šķirņu izmēģināšanas lielvalsts. Pēdējos 15 gados Latvijā ir pavairots sēklas materiāls 179 kartupeļu šķirnēm, no tām 54 (!) šķirnes pavairotas tikai vienu gadu, bet vairāk nekā puse jeb 102 šķirnes – līdz 3 gadiem. Tikai 11 kartupeļu šķirnēm sēklaudzēšana veikta visus 15 gadus, to vidū ir arī četras AREI izveidotas šķirnes: ‘Agrie dzeltenie’, ‘Brasla’, ‘Lenora’, ‘Madara’.

Avots: AREI mājaslapa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Patērētāji Latvijā – konservatīvi

Kategorijas