Puķu draugus izglābj Rundāle

Puķkopju iedibinātā tradīcija, neraugoties uz Bauskas pašvaldības atteikumu, nepārtrūks.
Vairāk nekā četrdesmit gadu ilgusī, varu maiņu pārdzīvojusī Latvijas Puķu draugu saieta tradīcija šajā pavasarī bija par mata tiesu klāt iznīcībai, jo Bauskas novada pašvaldība, kas bija apņēmusies pasākumu šogad rīkot vasaras pilnziedā, pēdējā brīdī no šīs ieceres atteicās. Tomēr izrādās, ka puķu draugi šogad bez tikšanās vietas nepaliks. Visa skaistā cienītāji jūnija pēdējā sestdienā tiek gaidīti Rundāles pilī, kur līdz ar ikgadējiem Dārza svētkiem notiks arī 42. Latvijas Puķu draugu saiets.
Goda lieta
Kopš 1978. gada ik vasaru puķu draugi tiekas kādā no Latvijas apdzīvotām vietām, lai kopīgi lūkotu, kā veicas šīs puses apstādījumu un privātmāju kopējiem, kā te noris sabiedriskā dzīve, ko jaunu var izrādīt selekcionāri, ziedu kārtotāji, tautas daiļamatu meistari, rokdarbnieki un pašdarbnieki, lai izjustu vietējo iedzīvotāju savstarpējo gaisotni un apdzīvotās vietas auru, stāsta Puķu draugu saieta idejas autors, daiļdārznieks Aivars Irbe. Viņš akcentē, ka tā ir goda lieta – padižoties ar sava pagasta vai pilsētas sakoptību, labiekārtojumu un dalīties priekā, ko sniedz rūpīgi nopļauts mauriņš, iestādīti krūmi, aprūpētas puķu dobes un glīta norāde pie pagastmājas vai lauku mājas ceļa galā. Puķu draugu saieta krusttēvs ir gandarīts, ka Rundāles pils muzejs un Rundāles novada pašvaldība ir izrādījusi nedalītu atsaucību, piekrītot puķumīļus un skaisto dārzu cienītājus uzņemt pie sevis.
«Šis gan nebūs tāds saiets, kādi bijuši līdzšinējie, novada individuālo īpašumu apskate šoreiz izpaliks – būs tikai viens burvīgs franču dārzs, kuru iepazīsim, dodoties no bosketa uz bosketu,» teic A. Irbe, piebilstot, ka arī šāds risinājums nav peļams, jo nav akmenī cirsts, ka pasākumiem jābūt identiski vienādiem.
Zemisks gājiens
Aivaram Irbem vēl joprojām sirds pilna par Bauskas novada pašvaldības rīcību. «Uzskatu, ka tas bija zemisks gājiens! Nav saprotams, kālab Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks pērnvasar Salaspilī kāpa uz skatuves un publiski visas Latvijas priekšā aicināja uz nākamo saietu Bauskā. Viņš ļoti labi redzēja, kā pasākums organizēts, ar ko Bauskai jārēķinās,» teic A. Irbe, papildinot, ka par sarīkojuma atcelšanu uzzinājis vien no publikācijas «Bauskas Dzīvē».
Šī gada sākumā tūrisma izstādē «Balttur» uzmeklējis Bauskas stendu, vaicājis novada pārstāvēm par pasākumu un saņēmis apstiprinājumu, ka viss ir spēkā. Arī no pašvaldības mājaslapas satura varējis saprast, ka izmaiņu nav. Sirdsmieram februārī Irbes kungs nosūtījis vēstuli Bauskas pašvaldībai, bet atbildi uz to nav saņēmis. 5. martā kā zibens no skaidrām debesīm līdz viņa ausīm nonākuši reģionālajā medijā publicētie jaunumi, ka puķu draugi Bauskai izrādījušies lieki. «Savu vainu mēs nesaskatām, tā ir tikai Bauskas domes neizdarība. Turklāt tas tiešām ir nožēlojami, ka šādi izrīkojas komunikācijas laikmetā,» sašutis ir A. Irbe un atklāj, ka vien pēc nedēļas, kad ziņas pavīdējušas gan presē, gan televīzijā, savā e-pastā saņēmis no Bauskas pašvaldības atvainošanos, ka tā sanācis.
Nav darītāju
Puķu draugu saieta idejas autors nav pārsteigts, ka pirms pāris gadiem izgāzies Bauskas pašvaldības organizētais sakoptāko sētu konkurss. «Ir jāsaprot, ka neviens neskries un neteiks: «Ai, cik man skaists dārzs, tagad brauciet pie manis!» Pašvaldībai ir jāzina savi cilvēki, ar viņiem jārunā, jādodas ciemos, jāpārliecina, jāatbalsta un arī jāpagodina. Iespēju ir daudz, bet izskatās, ka nav cilvēku, kas to darītu ar sirdi un dvēseli. Ja nav gribēšanas, nav arī varēšanas,» pārliecināts A. Irbe. Šo secinājumu viņš attiecina arī uz Puķu draugu saieta rīkošanu.
Arī par nepieciešamajiem izdevumiem viņam ir savs viedoklis.
A. Irbe piekrīt, ka Salaspils pasākums pērn bijis ar augsti paceltu latiņu, īpašs veltījums valsts simtgadei. Taču arī ar pieticīgāku soli varot sarīkot neaizmirstamus mirkļus, lielu daļu tēriņu sedzot dalības maksa un papildu maksājumi par transporta pakalpojumiem un ēdināšanu. «Esmu runājis ar virkni pašvaldību, un daudzas apgalvojušas, ka nauda palikusi pat pāri, ļaujot vietvarai arī nopelnīt. Uzskatu, ka tas ir liels pagodinājums tai pašvaldībai, kurai tiek piedāvāts rīkot Puķu draugu saietu. Neaprakstāms pozitīvisms izskan pa visu valsti. Piemēram, Nīcā katrā dārzā sabiedrības priekšā tika vesti etnogrāfiskie ansambļi un deju kolektīvi, kori un muzikanti, izrādītas ziedu kārtotāju un dažādu rokdarbnieču prasmes un veikumi, protams, arī daudzie dārzi un apstādījumi. Visas Latvijas priekšā Nīca izcēlās kā «skaistu dārzu galvaspilsēta». Katra vieta tik tiešām ir unikāla un par katru var apgalvot, ka nekur tā nav bijis,» aizrautīgi runā A. Irbe.
Rīkotājai jābūt pašvaldībai
Atgādināsim, ka, pieņemot šī gada budžetu, Bauskas novada dome lēma pārvilkt treknu svītru puķkopju saietam šaipusē. Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina domes sēdē atklāja, ka izstrādātā tāme sastādot ap 60 tūkstošiem eiro, aptuveni pusi segtu ieņēmumi no dalības maksas, bet otra puse būtu uz vietvaras pleciem. Tā kā šajā vasarā esot pietiekami plašs kultūras pasākumu klāsts, nolemts no Puķu draugu saieta rīkošanas atteikties. Turklāt, pēc I. Šominas vārdiem, – neviens no organizētājiem nav ticies nedz ar administrāciju, nedz arī deputātiem. Citi tāmes varianti nav tikuši skatīti. «Varētu atbalstīt, ja pasākumam būtu organizators, bet to neredzējām. Bija tikai mēģinājums organizatorisko pusi nogrūst uz mums,» savu viedokli sēdē pauda arī deputāts Uldis Kolužs.
Interesanti, kā citas vietvaras, arī skaitliski krietni mazākas, tikušas galā ar ziedmīļiem, neizjaucot ierasto kārtību? Pirms gada dārzkopības profesionāļi, amatieri, ziedu audzētāji vai vienkārši puķumīļi sabrauca no malu malām Salaspilī, kas pasākuma stafeti pārņēma 2017. gada vasarā Raunā. «Mēs piekritām, jo Salaspils taču ir novads ne tikai ar skaistiem un sakoptiem publiskajiem objektiem un privātajiem īpašumiem, bet arī ar savu Botānisko dārzu un dabas parku Doles salā,» paziņo Salaspils novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lolita Balcerbule. Salaspilī pēc organizatora nav lūkojušies, jo tas esot tikai pašsaprotami, ka rīkotāja ir pašvaldība. «Pašiem arī viss jādara. Izdevniecībai «Saimnieks.lv» ir vairāk tāda kā kuratora loma, palīdz ar publicitāti un balvām. Savukārt Irbes kungs, kurš sāka šo saietu, vispār ir īpašs goda viesis. Lai varētu pasākums notikt, mums tika iesaistīti teju visi – administrācija, komunālais dienests, kultūras nams, skolas. Pati par šo pasākumu deviņus mēnešus domāju 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā,» apliecina L. Balcerbule.
Salaspils domes speciāliste teic, ka šī bijusi, iespējams, efektīvākā sabiedrisko attiecību kampaņa, kāda jebkad realizēta. Šajā dienā pozitīvu iespaidu un emocijas Salaspilī guvuši visi Puķu draugu saieta dalībnieki, kuru bija ap 4000. «Saņēmām daudzus «paldies» gan saieta dienā, gan pēc tam vēstulēs, svētku izjūtu noteikti pamanīja arī iedzīvotāji un gadatirgus dalībnieki. Lai novada viesi Salaspili iepazītu no vislabākās puses un šajā dienā justos gaidīti un aprūpēti, tika sagatavoti 40 brīvprātīgie gidi – iepriekš uzrunāti spējīgākie pašvaldības darbinieki, kuri bez maksas varēja skoloties pie Latvijā pazīstamā tūrisma nozares speciālista Andra Klepera,» pieredzē dalās L. Balcerbule. Viņa pauda, ka esot grūtības precīzi nodalīt, cik liels saietam bijis nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, jo lielāko daļu apmaksājuši dalībnieki paši, kā arī piesaistīti sponsoru līdzekļi.
Prieks un gandarījums
Raunas novada (nedaudz vairāk kā 3000 iedzīvotāju, 309 km2) pārstāvis Jānis Lācis varēja precīzi nosaukt vietvaras ieguldījumus Puķu draugu saieta organizēšanai – 35 000 eiro. Viņš uzreiz steidz piebilst, ka tēriņus pilnībā segusi dalības maksa, atbalstītāju finansējums, kā arī ziedojumi. Raunā pirms diviem gadiem sarīkotajā Puķu draugu saietā bijuši reģistrēti 1916 dalībnieki. Organizatoriskos darbus uzņēmušies gan pašvaldības darbinieki, biedrības, uzņēmumu pārstāvji, kā arī iedzīvotāji, un tas viss bez jebkādas samaksas piesolīšanas. Visiem tikusi nodrošināta ēdināšana dienas garumā un vakara pasākumu bezmaksas ieejas biļete.
«Lai piesaistītu šos atbalstītājus un brīvprātīgos, ieguldījām patiesi apjomīgu darbu. Tas nebija dienu un nedēļu jautājums, bet iestiepās desmit mēnešu garumā. Komunicējām, stāstījām un motivējām,» atklāj vidzemnieks un piemetina, ka līdztekus norisinājies arī festivāls «Rodam Raunas novadā». J. Lācis lēš, ka kopējais apmeklētāju skaits bijis vairāk nekā pieci tūkstoši, un atklāj: «Gandarījums, prieks, pateicības un labi padarīta darba izjūta mūs – rīkotājus, atbalstītājus, iedzīvotājus un apmeklētājus – sildīja vēl ilgi pēc pasākuma. Kas gan vēl labāk ļauj ieraudzīt mūsu novada skaistumu, parādīt vietas un lietas, ar kurām lepojamies, ja ne vien šāda iespēja – rīkot Latvijas mēroga pasākumu skaistuma cienītājiem?!»
«Visu savu praksi Bauskai nodevām..»
Salaspils novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lolita Balcerbule atzina, ka arī Salaspilī skaistāko dārzu saimnieki paši no laba prāta nav pieteikušies, jo neviens acumirklī neesot gatavs cauri savam pagalmam dienā izlaist teju 2000 cilvēku. Tālab pašvaldībā strādājošie īpaši centušies viņus pierunāt, arī piedāvājot palīdzību sagatavošanās darbos.
L. Balcerbule piekrīt, ka pasākums ir sarežģīts, tādēļ pirms organizēšanas devušies pieredzes apmaiņā uz Raunu. «Bauska mūs uzaicināja ar līdzīgu domu apmaiņu pie sevis. Izstāstījām viņiem visu no sākuma līdz beigām, iedevām savus plānošanas paraugus, scenārijus, kontaktus, vārdu sakot, visu savu praksi nodevām. Tik tiešām žēl, ka nekas nenoderēja un pasākums bija apdraudēts dēļ vienas no skaistākajām Latvijas pilsētām, jo citas tādas kļūst tikai ar milzīgu darbu, bet dažas tādas jau «piedzimst»,» atklāj L. Balcerbule.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»