BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Ļaujas svētku gavilēm un saviļņojuma asarām

Elza Sējēja
Laikraksta arhīvs

2018. gada 3. jūlijs 00:00

1412
Ļaujas svētku gavilēm un saviļņojuma asarām

Svētdien, 1. jūlijā, par spīti aukstajam laikam ar lielu sajūsmu tika atklāti XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki. Šajā notikumā klāt bija arī «Bauskas Dzīve» – gan Bauskas Rātslaukumā lielajā pavadīšanā, gan gājienā Rīgā.

Goda vārti un pīrādziņi ceļam
Pulksten divos dienā, kad Rīgā jau bija sācies svētku gājiens, Bauskas Rātslaukumā ar novada domes priekšsēdētāja Arnolda Jātnieka svinīgu uzrunu un laba vēlējumiem tika pavadītas Bauskas novada 24 amatierkopas ar prāvo 612 dalībnieku skaitu. Pasākuma centrālais notikums bija simboliskā kolektīvu vešana cauri meijām un latvju zīmēm rotātiem vārtiem.

Bauskas kultūras centrs bija parūpējies par sirsnīgu akcentu, pasūtot codietei Dairai Jātniecei izcept 620 pīrādziņus, ko ceļamaizē deva līdzi katram kolektīvam. Kā «Bauskas Dzīvei» atzinās Daira, svētdien cēlusies četros no rīta, sacepusi amatiermāksliniekiem pīrāgus un vēl 80 tūristiem, tādējādi otrreiz mūžā vienā rītā 700 pīrāgu cepiens sanācis.

Mainītās lomās
Viens no pasākuma apmeklētājiem un svētku dalībnieku atbalstītājiem Bauskā bija arī Uldis Osītis, kurš pats ir piedalījies daudzos Dziesmu un deju svētkos. Par to liecina prāvā svētku medaļu un nozīmīšu kolekcija viņa mājās.
Ilgu laiku U. Osītis bijis folkloras kopas «Trejupe» dalībnieks. Viņš atklāj, ka valda patīkama svētku izjūta. Lomas gan ir mainītas, no kādreizējā dalībnieka viņš pārtapis par skatītāju. Pasākums raisot atmiņas par paša piedzīvoto iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos.

U. Osītis min, ka ir ne tikai nācis baudīt pasākumu Rātslaukumā, bet arī atbalstīt savu sieviņu, kas svētkos piedalās kā audēja Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Bauska» sastāvā. Studija šogad visus pārsteidza ar īpašiem tērpiem. Atsakoties no ierastā tautas tērpa, viņas priekšroku deva linu kleitām. TLMS vadītāja Sanita Behmane-Baibakova sacīja, ka mērķis ir saglabāt kultūras mantojumu. Vienojošie elementi ir lins, lakati un Zemgales jostas. «Ir labi zināt vēsturi, bet vēl labāk ir dzīvot uz priekšu! Šie jaunie tērpi apvieno tradicionālo ar mūsdienīgo,» komentē S. Behmane-Baibakova.

Pavadīšanas pasākums Rātslaukumā noslēdzās ar kopīgo autobusu karavānu uz Rīgu.

Orķestranti silda rokas
Dziesmu svētku lielajā gājienā Bauskas novada dalībniekiem bija paredzēts doties pulksten 17.20, tomēr tas pamatīgi aizkavējās. Organizatori atzīst, ka pats gājiens ritējis diezgan raiti, taču lielākās drūzmēšanās notikušas vietās, kur dalībnieki no dažādām šķērsielām saplūduši kopīgā straumē. Dalībnieku ceļš sākās pie Brīvības pieminekļa, turpinājās pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Stabu ielu un, izejot caur īpašiem goda vārtiem, noslēdzās «Skonto» stadionā.

Laiks bija pārsteidzoši auksts un vējains, termometra stabiņš noslīdēja līdz pat 13 – 14 grādiem. Lai gan daļa atzina, ka tas ir labāk nekā karsēties spožā saulē, tomēr daudzi meklēja dažādus veidus, kā sasildīties, sākot no aktīvas roku berzēšanas, apskaušanās, beidzot ar lēkāšanu un tupšanos vienotā aplī.

Īpaši aukstums iespaidoja orķestru dalībniekus, kuriem siltas rokas ir ļoti svarīgas. «Dreskods» – melni svārciņi un balta blūze – mūspuses pūtēju orķestrim «Bauska» bija obligāts. Džemperiem un šallēm šoreiz jāpaliek mājās. Patrīcija Zemture, kura ir orķestra saksofoniste, stāsta, ka viņai šie ir otrie Dziesmu un deju svētki. Salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi esot daudz vairāk dalībnieku. Viņa atzīst, ka reizē spēlēt un soļot neesot viegli. Pirms tam tas gan vairākas reizes mēģināts. Repertuāru sākuši gatavot pagājušā gada pavasarī. Tas sastāv no svētku maršiem, dažādām latviešu tautasdziesmām un to apdarēm. Lai gan Patrīcija ikdienā latviešu mūziku un klasiku īpaši neklausās, tomēr atzīst, ka izbauda spēlēšanu kopā ar citiem, un pasākums viņai šķiet izdevies.

Ar prieku un no sirds
Gājienā no mūsējiem vispirms devās Bauskas novada kolektīvi, drīz pēc tam sekoja arī Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novada dalībnieki. Māri Kausu vidējās paaudzes deju kolektīvā «Rundāle» savējie dēvē par kolektīva labo roku. Māris neslēpj, ka svētkos jūtas ļoti labi. Visapkārt valda saviļņojums un pacilātība. «Dažiem no kolektīva šie ir kārtējie Dziesmu svētki, citiem, ieskaitot mani, šie ir pirmie, par spīti tam, ka jau 13 gadus nodarbojos ar tautiskajām dejām,» stāsta Māris. Dejotprieks sācies jau sākumskolas laikā, bet nav beidzies līdz pat šodienai. Mīlestību pret tautiskajām dejām viņš atradis pats, nevienam no vecākiem nav bijusi šāda aizraušanās, tomēr Māris atklāj, ka lielai daļai no kolektīva deja svarīga no paaudzes paaudzē. Viņš atzīst, ka jūtot šajos svētkos Latvijas simtgades klātbūtni – finansiālais atbalsts ir lielāks nekā citus gadus, arī dalībnieku skaits ir pieaudzis. Un, protams, arī paši priecīgāki. Māris uzskata, ka galvenais ir dejot ar prieku un no sirds, kā arī ļauties ambīcijām un mēģināt sa-sniegt savus mērķus. Iespējams, tieši tas ir palīdzējis kolektīvam «Rundāle» iegūt Bauskas deju apriņķa skatē visaugstākos rezultātus.

Gavilēt un atbalstīt savējos bija ieradušies daudzi draugi, paziņas un interesenti. Gājienu noslēdza svētku organizatori un brīvprātīgie, kuru vidū bija arī baušķeniece, Bauskas Valsts ģimnāzijas skolniece Tīna Tikuma. Iepriekšējos Dziesmu svētkos meitene piedalījās kopā ar ģimnāzijas kori, bet šogad izlēmusi izmēģināt ko jaunu, kas arī bijis galvenais iemesls, kāpēc pieteicās brīvprātīgo darbam. Svētdien Tīna strādāja informācijas centrā.

Īpaši aizkustinošs gājienā bija brīdis, kad nāca ārzemju latviešu kolektīvi. Parādes laikā emocijas bija tik spēcīgas, ka asaras lija gan pār dalībnieku, gan skatītāju vaigiem. Dienas noslēgumā visiem svētku dalībniekiem bija sarīkots koncerts «Skonto» stadionā.
+ 5
Kategorijas

Kategorijas