Satiekas ļaudis, kam Mēmeles krastā šūpulis kārts

2018. gada 3. jūlijs 00:00

145

Satiekas ļaudis, kam Mēmeles krastā šūpulis kārts

Vecumnieku novada Kurmenes pagastā Pēterdiena tiek svinēta daudz plašāk un skaļāk nekā latviešu tradicionālie Līgosvētki. Tā tas bija arī tikko pagājušajā piektdienā, 29. jūnijā, Pēteros. Kurmenē sabrauca ciemiņi, parka estrādē skanēja dziesmas, dimdēja dejas un uzstājās mākslinieki.

Svin kopš 18. gadsimta
Kurmenes tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse stāsta: «Pēterdiena kurmeniešiem ir ļoti īpaša diena, jo tā jau tika svinēta kopš 18. gadsimta, kad muižnieks Pēteris Komarovskis te uzcēla Svētā Pētera baznīcu, viņš ir arī Kurmenes un tās skolas dibinātājs. Sākumā Pēterdienu svinēja kā baznīcas svētkus un, protams, arī pašam Pēterim Komarovskim par godu.»

Padomju laikos šie svētki neesot svinēti, bet vēlāk, no 1994. gada, tradīciju esot atjaunojuši Skujenieku dzimtas pārstāvji – dzejnieka Knuta Skujenieka radinieki. Toreizējās Kurmenes pamatskolas direktors Juris Zvirbulis un viņa sieva Inga Zvirbule esot ļoti pamatīgi strādājuši svētku organizēšanā. Sākumā cilvēku neesot bijis daudz, bet tagad šie svētki esot galvenie pagasta svētki. Sarmīte Ķīse ar prieku vēsta: «Šeit uz Pētera svētkiem sabrauc bijušie kurmenieši no visām malām – no Latvijas pilsētām un ārzemēm. Visi satiekas un atceras senos laikus, satiek klasesbiedrus un kaimiņus. Mums pašiem Pēteru nav daudz, bija septiņi, bet nu jau viņu ir arvien mazāk.»

Dzen Jāni projām
Mūsdienās Pēterdienas svinībās Kurmenē svarīga svētku sastāvdaļa ir mise Svētā Pētera Romas katoļu baznīcā, kurā piedalās bīskaps un baznīcas bijušie priesteri, kas tur kalpojuši. Baznīca tiek skaisti izgreznota, un visi dodas svinīgā svētku procesijā.

Pēc dievkalpojuma svētku dalībniekiem tiek dota iespēja izbaudīt Pēterdienas dziesmas, dejas un rotaļas Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» vadībā. Šī kopa 29. jūnija svētkos tradicionāli piedalās katru gadu. «Jāņu svinēšana beidzas ar Pēteriem, tad Pēteris dzen Jāni projām. Sievas galvā liek liepu vainagus, bet vīri – ozolu vainagus. Pēterdiena ir tā pēdējā diena, kad vēl var līgot. Kas nav paspējuši Jāņus kārtīgi nosvinēt, Pēteros to var izdarīt. Tad dzied vēl tās pašas Jāņu dziesmas, tikai liek klāt vārdu Pēteris un slavina Pēterus,» skaidro kopas «Tīrums» vadītāji Irita un Raimonds Vimbas.

«Latvijā Kurmene ir viena no retajām vietām, kur, neskatoties uz laika apstākļiem un pārējām lietām, plaši svin Pēterdienu. Arī citviet ir mēģinājuši to darīt, tomēr tas viss ātri apdzisis. Bet šeit Pēterdiena bija, ir un būs!» pārliecināta Irita Vimba.

Sveicieni koncertprogrammā
Kurmenes estrādē sanākušajiem tika piedāvāta koncertprogramma «Mēmeles krastā mums šūpulis kārts» – šie vārdi ir no dzejnieka novadnieka Knuta Skujenieka sarakstītās Pēterdienas himnas, kuru nodziedāt aicina visus klātesošos. Kā ierasts, vispirms ar vainagiem un ziedu pušķiem tika sveikti visi Pēteri, tiesa, to nebija daudz. Ar skaistiem tērpiem un vijīgu deju soli visus priecēja Jēkabpils vidējās paaudzes deju kolektīvs un jauniešu deju kopa «Vanadziņi».

Kurmenes tautas nama vadītāja S. Ķīse informēja, ka grupai «Kreicburgas ziķeri», kuri svētkos uzstājās, ir dziesmu cikls ar novadnieka Knuta Skujenieka vārdiem. Tādējādi kurmeniešiem izveidojusies ar viņiem sadarbība, un šie muzikanti bieži tiek aicināti Pēterdienas svētkos Kurmenē. Šogad viņi Pēterdienā spēlēja piekto reizi. Vēl svētku dalībniekus priecēja rokgrupa «Opus Pro».

«Mīliet šo zemi, pa kuru staigājat!»
Aplausu pavadībā uz skatuves tika aicināts dzejnieks Knuts Skujenieks, pēc vairāku gadu pārtraukuma viņš atkal bija Kurmenē. Dzejnieks atcerējās sevi kā skolas puiku, kad tika atjaunota Pēterdienas svinēšanas tradīcija, un tā, viņaprāt, paliks uz mūžiem. K. Skujenieks esot izstaigājis savas bērnības vietas un tik ļoti izjutis zem kājām dzimto zemi. «Mīliet šo zemi, pa kuru staigājat! No šīs vietas, tāpat kā no citām vietām, sākas tauta un mūsu valsts Latvija. Galvenais – mīliet savu zemi zem kājām, jo cita zeme ir sveša!» aicina sirmais dzejnieks.

Knuta Skujenieka patriotisko vārdu iedvesmota, «Bauskas Dzīve» uzrunāja svētku viesus, viņu vidū sastopot Elitu Zicmani un Marku Dušgrāfu no Vācijas. «Es esmu dzimusi kurmeniete, bet mans vīrs ir no Vācijas, tur arī dzīvojam. Katru gadu braucam šurp uz Kurmeni, lai nosvinētu Pēterdienu, lai satiktu radus un draugus, lai skatītos koncertu un padejotu ballītē. Arī manam vīram ļoti patīk šeit, patīk daba, cilvēki un latviešu valoda. Viņš centīgi mācās mūsu valodu, ļoti daudz jau saprot, mēģina arī runāt. Apbrīnoju viņu par tik lielu uzņēmību! Vīrs teic, ka vecumdienās vēlētos pārcelties uz dzīvi šeit, Latvijā,» stāsta Elita Zicmane.

Arvien mazāk cilvēku
Svētkos «Bauskas Dzīve» sastop divus nopietnus vīrus, risinot lietišķas sarunas. Tie ir vietējie kurmenieši Broņislavs Vasiļonoks un Edgars Zemītis. Broņislavam sieva neesot atnākusi, jo vairs negribot ballē dancot, bet Edgaram koncertā esot meita kopā ar mazmeitiņu. Šie svētki viņiem te esot vienīgie lielie, tāpēc katru reizi šurp atnākot. «Vispirms apmeklējam misi baznīcā, tā ir svēta lieta. Bija ieradies bīskaps Edvards Pavlovskis no Jelgavas un priesteri – Jānis Zviedrāns no Bauskas, Bernards Kublinskis no Cēsīm, Pēteris Skredeļs no Dobeles. Baznīcā gan varēja būt vairāk cilvēku,» spriež abi vīri. Ar gadiem Kurmenē iedzīvotāju esot arvien mazāk, visi jaunie dodas uz Rīgu vai citām pilsētām. «Mūsu te, leišmalē, paliek arvien mazāk,» secina Edgars Zemītis.

Pie estrādes, vērojot koncertu, sastopam rīdziniekus Aināru Rozēnu un Ritu Barkovsku. Ainārs ir dzimis kurmenietis, audzis un mācījies Kurmenē. Viņa vecāki jau miruši, bet par mājām dēls rūpējas. Katru gadu vasarā atbrauc un pavada tur atvaļinājumu. Kalendārā Pēterdiena nav svinamo dienu sarakstā, un bieži iznāk tā, ka svētki notiek darbdienā. Ja nav jābūt darbā, viņš noteikti ir Pēterdienas svētkos. Aināra draudzenei rīdziniecei Ritai vienmēr ir prieks būt Kurmenē, viņa atklāj: «Te pēc Rīgas trokšņa var izbaudīt klusumu, var atpūsties. Ainārs ir nopircis laivu, braucam pa Mēmeli, viņš makšķerē, bet es priecājos par skaistajiem dabas skatiem. Arī jauniešiem šeit patīk.» Ainārs domā, ka līdz ar skolas likvidāciju Kurmenē dzīve ir pieklususi, iedzīvotāju ir arvien mazāk. Māte esot stāstījusi, ka senos laikos klasē bijuši pieci bērni, bet skola tāpat pastāvējusi. Tagad pavisam citādāk notiekot. Pozitīvas pārmaiņas Kurmenē esot – par Eiropas fondu līdzekļiem apgaismotas ielas.

Pēc Vecumnieku novada pašvaldības ziņām, 2017. gadā Kurmenes pagastā reģistrēto iedzīvotāju skaits – 613; pērn piedzimuši četri bērniņi, bet nomiruši 11 cilvēki.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Satiekas ļaudis, kam Mēmeles krastā šūpulis kārts

Kategorijas