BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piedāvājumā dominē poļu zemenes

Indra Vētra

2018. gada 23. maijs 07:06

2511
Piedāvājumā dominē poļu zemenes

Šogad mūspusē audzētās zemenes maija beigās vēl nav iespējams iegādāties. Pagaidām Bauzes tirgū var nopirkt Polijā augušās zemenes par 3,50 līdz 4 eiro kilogramā, bet pie tirdzniecības centra «Rimi Bauska» par kilogramu saldo ogu otrdien, 22. maijā, prasīja 2,80 eiro, novēroja «Bauskas Dzīve».

Bauzes tirgus pārdevēja Ļubova Moreha uzskata, ka poļu zemenes ir izturīgākas un garšīgākas.

Lauma Briņķe no Dāviņu pagasta pagaidām pārdod tikai zemeņu stādus. Pirmā raža varētu būt ap 7. jūniju, bet viss pārsvarā esot atkarīgs no laikapstākļiem. Cenas ražas sākumā varētu svārstīties no 6 līdz 7 eiro, bet vēlāk jau samazināties no 3 līdz 4 eiro par kilogramu.

«No sava lauka dienā varu nolasīt 30 – 40 kg zemeņu, vismaz tā bija pērn. Šogad, domāju, raža manā piemājas dārzā varētu būt pat lielāka, bet ogas mazākas sausuma dēļ zemeņu ziedēšanas laikā,» izteicās L. Briņķe.

Savukārt Rundāles novada saimniecības «Lepšas» īpašnieks Aivars Upenieks prognozē, ka šogad viņa audzēto zemeņu raža būs diezgan švaka. Iemesls sala postījumi 2 ha platībā. It īpaši tas attiecas uz agrajām zemenēm.

Saimnieks zemenes audzē 5 ha platībā. «Citus gadus šajā laikā jau ir bijusi raža. Ja viss ies ļoti labi, tad pirmās, gatavās ogas jau ir gaidāmas ap 1. jūniju. Kādā cenā zemenes varētu būt, man nav priekšstata, tas atkarīgs no konkrētā brīža tirgus cenām. Par to, cik ilgi varētu būt zemeņu sezona, arī nemācēšu pašlaik atbildēt,» informē A. Upenieks.

Tikmēr kopumā valstī zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēstīja laikraksts «Dienas Bizness».

Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s «Latgales zemenes» saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Jau pirms divām nedēļām pirmā zemeņu raža novākta Jelgavas novada Staļģenes piemājas saimniecībā «Vībotnes», kur zemenes audzē apkurināmās siltumnīcās un nedaudz arī atklātā lauka platībā. Saimniece Gita Ratniece stāsta, ka zemenes ved uz Kalnciema ielas tirdziņu Rīgā, taču ogu cenu neatklāj. Vībotņu saimniekiem ogas nogatavojas vieniem no pirmajiem Latvijā.

Nule kā pirmo zemeņu ražu novācis arī Baltijā lielākais rožu audzētājs SIA «Ar B Agro». Kā liecina saimniecības ieraksts Facebook, zemenes pieejamas «Ar B Agro » audzētavā Sēmes pagasta Rožulejās, bet pirms tam vajadzētu pieteikties pa telefonu. Pirmo zemeņu cena – 15 eiro/kg. Zemenes tiek audzētas siltumnīcā, un to kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Kopumā Latvijas zemeņu audzētājiem šogad ir cerības uz labāku ražu nekā pērn, aģentūru LETA informēja Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) pārstāve Renāte Kajaka.

"Lielākie zemeņu audzētāji saka, ka pat pagājušajā gadā zemenes tik labi nav ziedējušas un dārzi tik labi neizskatījās, kā šogad. Izskatās, ka šogad zemeņu raža būs laba," sacīja Kajaka.

Vienlaikus viņa piebilda, ka daļai audzētāju zemeņu ražu varētu negatīvi ietekmēs sausums, ja tās netiek laistītas, jo nokrišņu līdz šim bijis par maz. "Ja dārzus nelaista, raža varētu samazināties sausuma dēļ. Taču citu faktoru, kas zemeņu ražu negatīvi ietekmētu, nav un tā solās būt laba. Izskatās, ka šis gads zemeņu audzētājiem būs labāks nekā pagājušais," teica Kajaka.

LAA pārstāve piebilda, ka līdz šim pirmās zemeņu ražas ievākuši tie Latvijas audzētāji, kas audzē zemenes tuneļa tipa segumos. Savukārt atklātā laukā audzētās zemenes vēl ir tikai ziedos un ienāksies kā parasti citus gadus ap Jāņiem.

Pēc Kajakas teiktā, arī kaitēkļi līdz šim nav aktivizējušies tādā mērā, lai apdraudētu potenciālo zemeņu ražu.