Pedagogu gājienam sekos konference

2009. gada 2. aprīlis 20:00

1407

Latvijas, tostarp Bauskas rajona, pedagogu gājiens, kas 2. aprīļa dienas vidū vijās pa Rīgas ielām, demokrātiskai valstij nebija nekas neparasts. Citās Eiropas zemēs dažādu profesiju pārstāvji par savām tiesībām un prasībām cīnās daudz skaļāk un efektīvāk.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Bauskas rajona padomes priekšsēdētāja Māra Graudiņa bija apmierināta ar gājiena dalībnieku stāju un uzvedību, sakot, ka šīs aktivitātes bija iepriekš rūpīgi pārdomātas un gatavotas, ka pedagogi ir apzinīga tauta. Viņa arī paskaidroja, ka 4. aprīlī notiks LIZDA konference «Kvalitatīvas izglītības un zinātnes nozīme ekonomiskās krīzes apstākļos». Paredzētas konstruktīvas diskusijas, kā izglītības jomai palīdzēt. Nozares problēmas aicināti uzklausīt valdības pārstāvji. Mūsu rajona mācību iestāžu pedagogi atradās ielu gājiena sākumā. Vērojot skolotājus un ar viņiem sarunājoties, nebija jūtams naidīgums. Viņu galvenā vēlēšanās - lai būtu skaidrība par nākotni. Vecsaules pamatskolas direktora vietniece informātikā Inese Rīna sacīja: «Nespēju samierināties ar pāridarījuma sajūtu. Spriežot pēc pašlaik iespējamā scenārija, nākamajā mācību gadā manas štata vietas vairs nebūs. Tāpat arī logopēda un psihologa, kuri pašreizējā situācijā ir ļoti vajadzīgi. Uzskatu, ka, ieviešot taupības režīmu, līdzekļu apritei jābūt caurspīdīgai. Pedagogi vēlas zināt, kā nozares ministrija ekonomē līdzekļus un kur tos izmanto.» Iecavas vidusskolas skolotājs pedagoģijas zinātņu doktors Mihails Gorskis atzinās: «Laikam jau vajadzēs meklēt trešo darba vietu... Algas samazinājums ir gan skolā, gan Daugavpils Universitātē, kur lasu lekcijas. Mani māc bažas par eksakto zinātņu pedagogu paaudžu maiņu. Braucu vadīt kursus, un dažos Latvijas rajonos ķīmijas skolotāji ir tikai pensijas gados. Mani trīs audzēkņi ir ķīmijas zinātņu doktori, trīs gatavojas aizstāvēt doktora disertācijas. Tam pamatā ir bijis arī darbs interešu izglītībā, kas patlaban ir apdraudēta. Manuprāt, liela vaina ir valdības nodokļu politikā, kurai vajadzētu būt citādākai.» Misas vidusskolas skolotājs Juris Orinskis dalījās pārdomās par izglītības sistēmu: «Ir vajadzīgas strukturālas pārmaiņas. Manuprāt, daudz kas ir mantots un saglabāts no padomju laikiem. Esmu reāli noskaņots un apzinos, ka interešu izglītībā, lai tā pastāvētu, būs vairāk jāturas uz skolēnu vecāku un pašvaldību pleciem. Diemžēl tik daudz valsts vairs nevar atļauties.» Galvaspilsētas iedzīvotājs Juris Roze «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Sekoju līdzi politikai, Latvijas budžets tiešām ir katastrofālā situācijā. Šaubos, vai pedagogiem izdosies ko izcīnīt, kaut arī valdība nomainījusies. Pedagogu aktivitātes vērtēju pozitīvi.» LIZDA pieprasa: neatkāpties no likuma «Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā» 8. pantā noteikto, ka saglabājama mēnešalga (darba alga), kas nav mazāka par divkāršu minimālās mēneša algas apmēru. Nesamazināt samaksu par pamatlikmi; nodrošināt profesionālās izglītības pedagogiem, kuri māca vispārizglītojošos mācību priekšmetus, līdzvērtīgu darba samaksu ar vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem; nepieļaut sociālo garantiju samazināšanu un nodrošināt pašreizējo likumu normu ievērošanu; nodrošināt stabila un pārdomāta vispārējās izglītības modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešanu, kā arī profesionālās izglītības pieejamību un kvalitatīvu apmācību, kas vērsta uz darba tirgus vajadzībām; atstāt Eiropas struktūrfonda līdzekļus IZM rīcībā un veicināt to izmantošanas sākšanu, lai saglabātu kvalitatīvas izglītības un zinātnes attīstību ekonomiskās krīzes apstākļos; vienošanos ar valdību par izglītībai un zinātnei svarīgiem jautājumiem, kā arī par «Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2006. - 2010. gadam» izpildes apturēšanu ekonomiskās krīzes laikā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pedagogu gājienam sekos konference

Kategorijas