Jaunaudžu aizsardzībai izmanto jaunu metodi

Ir daudz un dažādi veidi, kā no dzīvnieku postījumiem pasargāt jaunās eglītes un priedītes, un pašlaik jaunaudžu aizsardzībā tiek izmēģināta meto-de – aptīt kociņus ar nemazgātu aitas vilnu. Līdztekus jau zināmiem «trikiem» nemazgātas aitas vilnas uztīšana uz kokiem ir jaunums, stāsta Vecumnieka meža iecirkņa mežkopis Monvids Strautiņš.
Aizbiedēs ar smaku
«Tikko kā sākti darbi šīs metodes ieviešanā arī Vecumnieku iecirkņa pārraugāmajās teritorijās. Par inovāciju esmu interesējies, un rezultātiem vajadzētu būt labiem. To, kā aitas vilna būs pasargājusi jaunaudzes, uzzināsim pavasarī,» teic mežkopis.
«Latvijas Valts mežu» (LVM) vecākais meža eksperts Kaspars Riže skaidro vilnas iedarbību pret dzīvniekiem: «Nemazgātai aitas vilnai piemīt specifiska smaka, kas varētu atturēt aļņu, staltbriežu un stirnu tuvošanos jaunajiem priežu stādiem. Bet, ja kustonis to tomēr nokož, gaidītā garduma vietā tam būs pilna mute vilnas. Tas varētu būt efektīvs aizsardzības līdzeklis, kas atbaida dzīvniekus no apstrādātajiem kociņiem.» Viņš informēja, ka šāda metode tiek izmantota arī citviet Eiropā, piemēram, Polijā, tā ir arī ekoloģiska un nekaitīga.
Dārgi, bet efektīvi
Vecumnieka meža iecirkņa mežkopis M. Strautiņš pastāstīja, ka aitas vilna ir salīdzinoši lēts aizsargmateriāls. «Pašlaik populārākais un vairāk izmantotais priedīšu un eglīšu aizsargmateriāls ir cervakols – līme kopā ar kvarca smiltīm. Koka galotne tiek nosmērēta balta. Dzīvniekam cervakols ir nepatīkams un asās smiltis raisa diskomfortu. Šī metode ir nekaitīga, nepatīkamas garšas raisoša, un sliktākais, kas ar meža zvēru var notikt, ir vēdera iziešana. Cervakols, pareizi uzklāts, savu funkciju var pildīt divus gadus,» informē mežkopis.
Jaunaudzes aizsargā arī uz dzīvnieku asinsbāzes veidotiem maisījumiem, tomēr šīs metodes iedarbība ir neilga. «Priežu stumbru aizsardzībai pašlaik nereti izmantojam triko – pulverizatoru ar aitu taukiem. Tiesa, šī metode ir ļoti dārga, bet ārkārtīgi efektīva un noturīga. Pirms trim gadiem ar taukiem apstrādājām kādu platību. Netika konstatēts neviens bojājums,» stāsta mežzinis.
Vēl kociņu stumbru aizsardzībai lieto plastmasas spirāli, kura dzīvniekam neļauj piekļūt mizai. Spirāle ir ekoloģiska. Tā pēc dažiem gadiem sadalās un izšķīst, neradot kaitējumu videi.
Aizsniedzas trīs metru augstumā
«Jaunaudzes ietekmē ne tikai cilvēku centieni kociņus pasargāt, bet arī kustoņu migrācija. Mēs apsekojam un aizsargājam tās teritorijas, kurās pastāv lielāki dzīvnieku apdraudējuma riski, augsts meža zvēru populācijas indekss. Šīs primārās aizsardzības riska zonas teritorija veido aptuveni 200 hektārus meža, un ar katru gadu platību cenšamies palielināt. Efektīva un rezultatīva koka apstrāde būs sausā laikā, bezsala apstākļos,» informē Vecumnieku meža iecirkņa mežkopis.
Dzīvniekiem iekārojama priedīte mēdz būt pat 15 gadus veca. «Lielākais riska periods ir līdz brīdim, kad kokam izaug tā sauktā kreves miza. Jaunaudzei lielākais kaitējums tiek nodarīts, ja dzīvnieks atkož gala dzinumus jeb zaru pumpurus. Tas nozīmē kociņa izkropļošanu un turpmāku neefektīvu augšanu. Alnis spēj «apstrādāt» pat trīs metrus garu priedīti, bojājot stumbru un galotni,» skaidro Vecumnieka meža iecirkņa mežkopis Monvids Strautiņš.
FAKTI
Vecumnieku iecirkņa apsaimniekotā meža zemes platība ir aptuveni 22 līdz 23 tūkstoši hektāru meža;
priežu jaunaudzes līdz desmit gadu vecumam veido 2,5 tūkstošus hektāru platību;
dzīvnieku apdraudētā riska zona, kurā veikta jaunaudžu aizsardzība, ir aptuveni 200 hektāru.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»