Ukrainas brīvību jūt ar sirdi un prātu

2015. gada 14. janvāris 00:00

Bauskas mūzikas skolā pirmdien, 12. janvārī, viesojās 20 Ukrainas skolēnu un viņu pedagogi.

Pusaudžu uzturēšanos Latvijā un mūsu valsts apceļošanu nodrošināja Jelgavas novada dome.

Bauskas mūzikas skolas audzēkņi viesiem bija sagatavojuši koncertprogrammu. Pirmā uzstājās nepilnus sešus gadus vecā Polīna Savčuka, ukraiņu meitene, kuras ģimene uz dzīvi Latvijā ieradusies pirms pāris gadiem.

Nebalstās uz meliem
«Savā mūžā daudz kur nācies dzīvot – Ukrainā, Kazahstānā, Krievijā. Taču, līdzko Latvijā varēja par 50 000 eiro iegūt uzturēšanās atļauju, mēs to izmantojām. Esmu ekonomiste, labu izglītību esmu devusi savām meitām. Tādēļ es gribu, lai mani bērni un mazbērni dzīvotu valstī, kurā ideoloģija, politika un ekonomika nebalstās uz meliem. Krievijā meli ir visa pamatā, arī Ukrainā nauda un korupcija valdīja līdz pat prezidenta Porošenko laikam,» savā dzimtenē notiekošo raksturo Polīnas vecmāmiņa Svetlana Savčuka.

Viņas dzimtā puse ir Doņeckas apgabals. Sieviete ar sirdi un prātu jūt, ka Krievijas iebrucēji reiz būs spiesti pamest Ukrainas austrumus, tad viņa atgriezīsies dzimtenē. Taču bērniem, īpaši mazbērniem, viņa novēl dzīvot Latvijā. Te valda domu un vārda brīvība, arī fiziski viņi te jūtas drošāk, ir lielākas iespējas personības izaugsmei. «Ja arī varbūt esam nedaudz trūcīgāki kā bijām Ukrainā, tomēr varam dzīvot godīgākā un drošākā vidē,» pārliecināta S. Savčuka.

Kopīgas zīmes
Pēc Mūzikas skolas audzēkņu uzstāšanās Ukrainas skolēnus uzrunāja Codes zemniece, latviskā dzīvesveida daudzinātāja Daira Jātniece. Ar vienkāršiem piemēriem viņa izklāstīja latviskās dzīvesziņas būtību, mūsu izpratni par pasaules uzbūvi un cilvēka vietu tajā. «Tas ir jauks žests, ka Latvijā rasta iespēja uzņemt bērnus, kuru dzimtenei pašlaik ir grūti laiki. Ceru, ka šis apmeklējums, tostarp viesošanās Bauskā, viņos radīs kādu iekšēju mirdzumu, dos spēku pārciest grūtības. Redzot kopējo mūsu tautu uzskatos, vēsturē, pamatvērtību izpratnē, viņi labāk sapratīs šo pasauli, tajā esošo kārtību. Iespējams, kādu bērnu būšu rosinājusi kam labam, tiekties pēc zināšanām, būt godīgiem un dāsniem, mīlēt līdzcilvēkus,» skaidro D. Jātniece.

Pēc iepazīšanās ar D. Jātnieces rādītajām latviešu rakstu zīmēm skolotājs no Ukrainas Mihails Mariks «Bauskas Dzīvei» atzina, ka tautiskajos elementos latviešiem un ukraiņiem esot vairākas kopīgas zīmes: «Šī vienotība mūsos vairo cerību, ka Ukraina, līdzīgi kā Latvija, piedzīvos ekonomiski labākus laikus, mēs atgūsim savu okupēto zemi.»

Latvijā – droši
Latvijā ieradušies 20 skolēnu no Ivanofrankovskas apgabala Ukrainā. Dažas ģimenes uz šo valsts rietumu apgabalu pārcēlušās no šāviņu plosītās Austrumukrainas. Dažiem skolēniem tēvi piedalās karadarbībā, aizstāvot Ukrainas teritoriālo nedalāmību. 9. klases skolnieces Tatjanas Šulgas ģimene Ivanofrankovskā ieradusies no Luhanskas, šis apgabals robežojas ar Doņeckas apgabalu. «Bauskas Dzīvei» meitene pastāstīja, ka viņa noteikti vairs negribēs atgriezties Ukrainas austrumos, jo Ivanofrankovskā valda miers, cilvēki ir labsirdīgi, var droši apmeklēt skolu. Viņa tic, ka karadarbība valsts austrumos reiz beigsies, iespējams, vecāki atgriezīsies dzimtajā pusē, bet par sevi viņa nav pārliecināta.

Vairāk nekā nedēļu uzturoties Latvijā, Tatjana konstatējusi, ka mūsu zeme ir ļoti skaista, sakopta. Te viņa jūt to eiropeisko noskaņu, kas pietrūkst Austrumukrainā. Skolnieci priecē mūsu cilvēku labvēlīgā attieksme, atsaucība. Viņa te jūtas droši.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ukrainas brīvību jūt ar sirdi un prātu

Kategorijas