Lietuva pāreju uz eiro sekmīgi kopē no kaimiņiem

2015. gada 14. janvāris 00:00

1203

Lietuva pāreju uz eiro sekmīgi kopē no kaimiņiem

Visās trijās Baltijas valstīs tagad ir vienota valūta – eiro. Igaunijā tā tika ieviesta 2011. gadā, Latvijā – 2014. gadā. Lietuva eirozonai kā tās 19. dalībvalsts pievienojās šī gada 1. janvārī.

«Bauskas Dzīve» pagājušajā nedēļā apmeklēja kaimiņvalsti, lai satiktos ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldības un valsts iestāžu pārstāvjiem. Sarunu galvenais temats – kā kaimiņiem sokas ar eiro ieviešanu.

Jūtas apmānīta
Pasvales pilsētā pie lielveikala sastaptais mājražotājs Jozs Baltinis lielāko pircēju pieplūdumu vēl tikai gaidīja: «Pensijas, arī algas daļai cilvēku izmaksā pēc desmitā datuma. Ceru, ka tad maniem kūpinājumiem un žāvējumiem būs lielāka piekrišana. Kādā naudā man pircēji maksās, pilnīgi vienalga. Šajos gados esmu piedzīvojis tik dažādas naudas, ka mani nekas vairs nepārsteidz.»

Tik pieļāvīga nav mājsaimniece Irēna, kuru sastapām Meškalauku ciemā. Sieviete tikko pārdevusi kaimiņienei piena burku un rāda saujā dažas eiro monētas. Tās ir sīkas, grūti atšķirt, kāda kurai vērtība. «Nepatīk man šitā nauda. Agrāk iedeva trīs litus, tagad iebēra saujā vien dažas monētas, pat viens eiro nesanāk. Ir izjūta, ka esmu apmānīta,» negatīvo iespaidu par jauno valūtu neslēpj mājsaimniece.

Rūpīgi pārskaita
Meškalauku ciema vienīgajā veikaliņā sastaptā grāmatvede Stasija Keiriene un pārdevēja Ramunte Kazlauskiene stāsta, ka pāreja uz eiro laukos noritējusi mierīgi. Daudz par to runāts un skaidrots televīzijā, radio. Cilvēki zinājuši, ka būs jauna nauda, tāpēc 1. janvāris atnācis bez īpašiem pārsteigumiem. «Protams, pircēji rūpīgāk pārskaita izdoto naudu. Joprojām daudzi maksā litos, bet atlikumā saņem eiro.

Vairāk uztraukušies ir gados vecāki cilvēki. «Viena sieviņa pēc cenu zīmēm noskatījusi preces par pieciem litiem, dod man 50 litus un gaida atpakaļ 45. Bet es viņai izdevu nedaudz vairāk par desmit eiro. Tad nācās mierināt pircēju un abām kopīgi izrēķināt, kā šāds atlikums radies,» stāsta R. Kazlauskiene. Pārdevēja arī piebilst, ka tirgotāji pārejai uz jauno valūtu sagatavojušies, eiro atlikuma izdošanai esot pietiekami.

Eiro ieviešana Lietuvā notiek gandrīz pēc tiem pašiem principiem, kā tas bija pie mums. Līdz 15. janvārim par pirkumiem un pakalpojumiem var maksāt gan litos, gan eiro. Pēc tam pieņems tikai eiro. Banku filiālēs un pasta nodaļās vēl kādu laiku bez maksas mainīs litus pret eiro.

Mācās no Latvijas un Igaunijas
Akciju sabiedrības «Swedbank» Pakrojas klientu apkalpošanas centra vadītājs Valiuss Grigaļūns «Bauskas Dzīvei» filiāles telpās norāda uz speciālistiem, pie kuriem nav redzamas iedzīvotāju rindas: «Līdzīga aina mums te ir katru dienu. Janvāra pirmajās darbdienās bija vairāk cilvēku, taču nevaru runāt par drūzmēšanos, satraukumu. Lietuvā iedzīvotāji arvien vairāk izmanto internetbankas pakalpojumus, veic bezskaidras naudas norēķinus.

Gatavojoties pārejai uz eiro, tikāmies ar kolēģiem Liepājā. Viņi mūs brīdināja par iespējamām garajām rindām, taču tā nenotika. Pirms eiro ieviešanas Lietuvā daudz pētīta Latvijas, kā arī Igaunijas pieredze. Tas varbūt ļāva mums izvairīties no iespējamajām kļūdām.»

Bankas speciālists atzīst, ka pašam jaunās valūtas ieviešana problēmas nav sagādājusi, ja nu vienīgi bijis emocionāli žēl šķirties no litiem. Īpaši tuva lietuviešiem bijusi desmit litu banknote, uz kuras attēloti divi lidotāji. Tie ir Lietuvas nacionālie varoņi lidotāji Stepons Darjus un Stasis Ģirēns. 1933. gada jūlijā viņi bez nolaišanās no Ņujorkas pieveica 6411 kilometrus. Šis lidojums pavēra ceļu pasta aviopārvadājumiem starp Ameriku un Eiropu. Turklāt sliktos laika apstākļos, bez radiosakariem un bez autopilota «Lituanica» lidojums izrādījies viens no precīzākajiem aviācijas vēsturē. Naudaszīmes reversā skatāma lidmašīna «Lituanica» virs Atlantijas okeāna, Amerikas un Eiropas kontinenta kontūras. V. Grigaļūns piebilst, ka šī bijusi viena no retajām banknotēm pasaulē, uz kuras vienlaikus skatāmas divas izcilas personības.

Cenas tomēr kāpj
Pakrojā, pie lielveikala bankomāta, sastopam pensionārus, kuri tikko izņēmuši pāris banknošu. Vitālija Jodiniene skaidro, ka patīkamāk esot norēķināties ar skaidru naudu. Tādējādi varot labāk kontrolēt savus tēriņus. Lai arī tika solīts, ka eiro ieviešanu tirgotāji neizmantos ļaunprātīgi, kundze novērojusi, ka cenas tomēr pa centam, pa diviem augušas. Tas esot nepatīkamākais šajā eiro ieviešanas pasākumā.

Par naudu un tās maiņu viss ir skaidrs. «Dažbrīd šķiet, ka par to runā pārāk daudz. Neesam mēs tik neizglītoti, ka nesaprastu, kāda ir vecā, kāda jaunā preču cena. Arī pie jaunajām banknotēm noteikti pieradīsim, lai gan mūsu liti bija skaistāki,» viedokli pauž V. Jodiniene.
Apskatot cenas un pavērojot pircējus lielveikalā, «Bauskas Dzīve» konstatēja, ka ir patīkami redzēt zemākas cenas eiro līdzās vecajām cenām litos. Pirmajā brīdī pat izdodas apjukt, cik viss šķiet lēti. Izskatās, tas joprojām mulsina arī dažus pircējus.

Pašu kalta nauda
Sarunas laikā ar Pakrojas rajona pašvaldības vadītāju Astu Jasūnieni viņa ar lepnumu izņem no maka un parāda jauno viena eiro monētu, kuru rotā Lietuvas ģerboņa figūra Vītis – bruņinieks auļojoša zirga mugurā. Tādi paši attēli reversā skatāmi uz pārējām Lietuvā klajā laistajām eiro monētām. Lietuvieši lepojas, ka savu eiro naudu izkaluši vietējā naudas kaltuvē «Lietuvos monetu kalykla».

Eiro monētas ar Latvijas simboliku savulaik kaltas Vācijā, Bādenes-Virtembergas valsts kaltuvē. Asprāši gan atrod veidu, kā palepoties ar mūsu eiro. Lietuviešiem visām monētām viens attēls reversā, bet Latvijas naudu rotā vai nu tautu meita jeb Milda, vai arī valsts lielais vai mazais ģerbonis. Jāpiebilst, ka arī Igaunijā laistajām eiro monētām visām ir viens reversa attēls – valsts karte.

Seniori baidījušies
Pašvaldības vadītāja sarunā pauž viedokli, kuru dzirdējusi no daudziem līdzcilvēkiem – no lita žēl šķirties emocionāli. Līdzīgi kā latviešiem, arī mūsu dienvidu kaimiņiem sava valūta bija valstiskuma un neatkarības simbols. «Redzot, kā šo emocionālo traumu pārcieta igauņi, latvieši, mēs jutāmies drošāk, jo sapratām, ka jādzīvo laikam līdzi un ir lietas, no kurām nevar izvairīties,» skaidro A. Jasūniene.

Viņa pastāsta par kādu vērojumu bankās. Lai arī valstī bija plaša izskaidrojošā kampaņa par eiro ieviešanas kārtību, decembrī daudzi, galvenokārt gados veci cilvēki, gāja uz banku un mainīja litus pret eiro. Viņus aicināja tā nedarīt, jo par valūtas konvertāciju bija jāmaksā komisijas maksa. Vecie cilvēki, kuri savā mūžā bija piedzīvojuši vairākas nepatīkamas naudas reformas, baidījās, ka šoreiz atkal kaut kas varētu noiet greizi, ka eiro visiem nepietiktu. Taču tagad viss ritot raiti, pašvaldībā nav saņemtas iedzīvotāju sūdzības.

Valsts noslēpums
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā litus pret eiro var samainīt pasta nodaļās. Pakrojas pastā klientu zālē neliela rinda, te notiekošo vēro policijas darbiniece. Taču nekādu satraukumu nemana, daži maina naudu, citi norēķinās ar litiem un saņem pretī eiro. Līdzīgi kā dažkārt Latvijā, arī kaimiņos pasta darbu uzskata par valsts noslēpumu, tādēļ ar presi Pakrojas pastā neviens nevēlas runāt, bet piedāvā zvanīt nozares preses sekretāram uz Viļņu.

Birokrātu pārspīlētā piesardzība nav ietekmējusi Saloču ciema pasta nodaļas darbiniekus. Nenodarot kaitējumu Lietuvas valstij, pasta darbiniece atklāj, ka eiro ieviešana ciematā norit bez problēmām. Ir savācies prāvs maisiņš ar litu monētām, tās viens otrs atnesis, sakrātas stikla burciņā. Ikkatram litu devējam pretī izsniegti eiro, naudas pietiek, neapmierināto cilvēku rindas neveidojas. Saloču pastā eiro ieviešanu uzrauga pat divi policijas darbinieki. Viņi skaidro, ka nekādi incidenti vai to pazīmes nav novērotas. Taču tāda esot valstī noteiktā kārtība, tādēļ viņi pilda savu pienākumu.

Monētas laistās saulē
Pie Saloču ciema veikala «Bauskas Dzīve» sastop vietējos lauku uzņēmējus Rasiti un Antanu Duļmienai. Zemnieku pārziņā ir 20 slaucamas govis. Pienu viņi nodod pārstrādātājiem, kuri piedāvā lielāku samaksu. Pašlaik savācējauto ierodas no attālajiem Kupišķiem. Vai eiro ieviešana ieviesīs būtiskus uzlabojumus nozarē, saimnieki nevar pateikt. Tomēr viņi šaubās par ekonomisko uzrāvienu. «Jaunas darba vietas laukos nerodas, cilvēku skaits samazinās. Pamatu optimistiskām cerībām pašlaik neredzu. Cenas gan pamazām kāpj, nedomāju, ka ar eiro ieviešanu kaut kas būtiski varētu kļūt lētāks,» spriež Antans.

Ar eiro ieviešanu viņi ir apmierināti. Antans izvelk no kabatas pilnu sauju ar eiro monētām. Saulē jaunā, vēl nenobružātā naudiņa jautri spīguļo. Rasite piebilst – ja būtu liti, vienā saujā tos nesabērtu. Antans steidz skaidrot, ka tagad mazāk raižu sagādās braukšana uz Latviju. Mūsu pusi Lietuvas zemnieki apmeklē bieži, radinieki dzīvo Bauskas novada Īslīces pagastā, kā arī Rīgā. Bauskā atrasta laba zobārste, pie kuras jau pāris reižu būts. Regulāri pirkumi tiek veikti lielveikalā «Rimi».

UZZIŅAI

Eiro ieviešana Lietuvā

No 2015. gada 1. janvāra litus pret eiro bez komisijas maksas apmaina pēc «Lietuvas Bankas» līdz šim noteiktā un Eiropas Savienības valstu neatsaucami fiksētā kursa – 3,4528 liti par 1 eiro.

Liti un eiro vienlaikus apgrozībā būs no 2015. gada 1. janvāra līdz 15. janvārim.

Cenas vienlaicīgi litos un eiro obligāti jānorāda no 2014. gada 23. augusta līdz 2015. gada 30. jūnijam.

Litus pret eiro «Lietuvas Bankas» kasēs bez komisijas maksas varēs apmainīt neierobežoti ilgu laiku. Pusgadu to varēs izdarīt visās kredītiestādēs, divus mēnešus – 330 Lietuvas pasta nodaļās.

Litu banknotes pret eiro pēc fiksētā kursa varēs samainīt visās eirozonas valstīs – arī Latvijā. To varēs izdarīt līdz šī gada februāra beigām. Pie mums litus apmaiņai pret eiro pieņem «Latvijas Bankas» kasē Rīgā, K. Valdemāra ielā 1b.

Avots: «Latvijas Banka».

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lietuva pāreju uz eiro sekmīgi kopē no kaimiņiem

Kategorijas