BauskasDzive.lv ARHĪVS

Makšķerēšana – kaifa, ne zivju ķeršanai

Artūrs Dulbe

2015. gada 14. janvāris 00:00

804
Makšķerēšana – kaifa, ne zivju ķeršanai

Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā uzņēmums SIA «N-G MIX» ražo zivju barību. Īpašnieks Guntis Andersons sarunā ar «Bauskas Dzīvi» pastāstīja par ražošanas niansēm, piedāvāto produktu, kā arī noderīgas un interesantas lietas par zivju piebarošanu.

Teiksit, vēl par agru domāt par pavasara copi? Nebūt ne. Tagad ir laiks, kad makšķerniekiem ir brīvāks brīdis gatavoties pavasara sezonai. Kaislīgākie jau ar vienu kāju ir tajā iekšā. Ziemas vēlie vakari tiek pavadīti, lasot forumus, copes žurnālus un avīzes, kur aprakstīts kolēģu pērn piedzīvotais ūdeņos, kā arī tiek meklētas jaunas iespējas nākamajai sezonai.

Barībā 30 – 42 sastāvdaļas
Jau vairāk nekā astoņus gadus Guntis Andersons ar savu komandu cenšas saprast, ko zivis vēlas ēst, piedāvājot tām ēdienkarti, sākot ar maizi, grauzdiņiem, cepumiem, vafelēm un beidzot ar šokolādi.

SIA «N-G MIX» ražo zivju piebarošanas produkciju upes un ezeru zivīm. Guntis atklāj, ka speciāli dīķa zivīm barība netiek ražota, bet piemeklēt īsto gardumu var katrai sugai. Visas produkcijas sastāvdaļas ir no dabiskām izejvielām. Barību veido  30 līdz 42 sasmalcinātas sastāvdaļas, tai skaitā, piemēram, maize, cepumi, šokolāde, dabiskie aromatizētāji, garneles, vaniļa, ķiploki un daudz kas cits. Lielākie ražošanas apjomi vajadzīgi pavasarī un vasarā, iegūstot dabiskās izejvielas līdz ar dabas atmošanos no ziemas miega. «Strādājam, lai būtu kvalitatīvs produkts, nevis kvantitāte,» tā Guntis.

Recepti veido trīs gados
Tā nebūt nav, ka zivis ēdīs visu, ko tām dos. G. Andersons stāsta, ka recepšu izgatavošanas process ir ilgstošs, pat zinātnisks. Tiek veikti neskaitāmi izmēģinājumi ūdenstilpēs, ņemot vērā laikapstākļus, ūdens temperatūru, gadalaiku un citus ietekmējošos faktorus, lai saprastu, kāda barība konkrētai sugai, vietai un laikam ir piemērotākā. Tiek makšķerēts visā Latvijā – Latgalē, Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. «Gadās, ka pietiek ar 3 – 6 mēnešiem, lai sagatavotu perfektu maisījumu, bet ir nācies vienai receptei veltīt trīs gadus,» atklāj Guntis.

Viņš stāsta, ka ilgstošajā procesā piedalās lojāli un uzticami makšķernieki, kuri sniedz precīzas ziņas. Katram makšķerniekam uz izmēģinājuma periodu tiek izsniegti aptuveni 50 kilogrami barības. Sazinoties noskaidro rezultātu, un tad tālāk notiek barības sastāvdaļu jaukšana. «Jāpanāk efekts, lai kā Latgales, tā Kurzemes ūdeņos, kuros ir jūtams jūras tuvums, ar vienu un to pašu barību ķertos zivis. Lai to sasniegtu, ir jāaizvada daudzas stundas makšķerējot un analizējot. Mums tas ir izdevies,» teic Guntis.

Kopumā makšķeres pavēlniekiem tiek piedāvātas 19 barības un seši aromātu veidi. Pavasarī plaukst ziedi, koki, gaisā virmo smaržas, kuras zivis jūt. Aromāts tās pievilina tuvāk ēsmai. Pēc četru gadu izmēģinājumiem aktuāla kļūst aminoskābju izmantošana barībā, tā palīdz zivīm pārstrādāt apēsto, nekaitējot ūdeņiem.

Guntis uzsver, ka jāievēro uz paciņām nodrukātā pareizā lietošana, lai sasniegtu vēlamos rezultātus. Ja barības bumba negrimst, droši var to ievelt dubļos vai mālā, lai tā sasniedz grunti. Zivju barības ražotājs stāsta: «Ir gadījumi, kad upes augštecē izmestā barība nenogrimst, tā aizpeld līdz upes lejai, kur kalpo par ēsmu jau citiem makšķerniekiem.»

Mainīga ēdienkarte
Guntis darba gaitā nonācis pie atziņas: «Jo vairāk domāju, ka zinu, jo mazāk patiesībā zinu.» Nekas nestāv uz vietas. Arī zivis un to ēšanas paradumi. Ārējā ietekme uz peldošajām radībām ir milzīga – notekūdeņu ieplūšana upēs, gaisa piesārņojums, klimata izmaiņas, upju un ezeru gultnes stāvoklis. Balstoties uz šiem ārējās vides faktoriem, barības sastāvs ir jāmaina. Zivis vairs neēdot to, ko ēda pirms pāris gadiem. Piemēram, vecā, labā barošana ar grūbām nav ieteicama karpām. Zivis nespēj tās pārstrādāt. Turklāt pēc kāda laika ūdenī šī ēsma sāk rūgt, un ūdens iemītnieki tur vairs nevēlēsies atrasties.

Zivju piebarošanas barība tiek iedalīta divās grupās – saldā siltākiem ūdeņiem, skābā aukstākiem. Par otro Guntis, teic – «jo saldāk, jo labāk, var likt medu, vaniļu un pat banānu». Brekšiem garšo koriandrs, arī marcipāns, bet karpām, īpaši zemeņu laikā, ir ieteicami saldie aromāti, kā arī proteīns. Raudām patīk saldā šokolāde, cepumi, noteikti kaņepītes, savukārt karūsas dod priekšroku sāļajai barībai, īpaši ķiplokiem. Sarežģītāk ir ar līņiem. Tiem patīk salda, bet rūgta smarža. Lai panāktu šādu efektu, var pat pievienot kafiju un kakao.

Barības krāsai arī ir nozīme, tumšā paredzēta tumšākos ūdeņos, gaišā – gaišākos. Speciāla, sarkanā barība ir ieteicama Daugavā, bet zaļās krāsas barība vēsajos ūdeņos.

Ikviens makšķernieks var piemeklēt zivij un ūdenstilpei piemērotāko barību. Protams, katram jau gadu gaitā izveidojušies savi paradumi, bet varbūt ir vērts izmēģināt ko jaunu.

Skaits samazinās
Pavasarī viss sākas ar vimbām, tālāk – pēc kārtas: raudas, līņi, brekši, karpas un karūsas. Gunti uztrauc zivju skaita samazināšanās: «Zivju kļūst aizvien mazāk. Es visiem makšķerniekiem iesaku «noķer un palaid» principu, lai makšķerēšana kļūst par procesu, nevis zivju ieguvi. Agrāk zivis piebaroja vien retais, nebija vajadzības, jo to bija vairāk.»

Zivju veselību ietekmē arī barība. Nesenā pagātnē brekšiem bija slimība, ir aizdomas, ka to izraisījusi nekvalitatīva un nedabiska barība, arī karpām vienubrīd bija sārtas lūpas, kas norāda uz saslimšanu. «Jāizmanto dabisku izejmateriālu barība, lai tā nepiesārņo nedz zivtiņas, nedz ūdeņus,» pārliecināts G. Andersons. Viņš uzskata, ka «makšķerēšana ir process, kurā jāķer kaifs, nevis zivis».