Beļģi par problēmām neklusē

2014. gada 12. decembris 00:00

130

Svilpjot, taurējot, arī kādu dziesmu uzdziedot, Latvijas izglītības darbinieki ceturtdienas, 11. decembra, rītā sagaidīja Saeimas deputātus. Piketā ap 2000 skolotāju pieprasīja garantijas no valdības par algu pakāpenisku palielināšanu un jauna pedagogu finansējuma modeļa izstrādi.

Saeimas sēdei sākoties, protestētāji pamazām sāka izklīst, pedagogi devās atceļā uz saviem novadiem, daļa no viņiem, iespējams, steidza vēl novadīt kādu mācību stundu.

Apšauba efektivitāti
Grūti teikt, cik šāda protesta forma bija efektīva. Latvijas Televīzijas «Rīta panorāmas» reportāžā kāda skolotāja no Limbažiem izteica salīdzinājumu, ka arī ūdens, regulāri skalojoties, var akmeni izkustināt. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola gan uzskata pretējo – ja šādi protesti būšot bieži, pie tiem pieradīs un tos mazāk sadzirdēs.

Jebkurā gadījumā 11. decembra pedagogu pikets pie Saeimas vairumu Latvijas iedzīvotāju tiešā veidā neskāra. «Paklaigāja, pasvilpa, padziedāja, un viss,» tā sociālajā vietnē twitter.lv rakstīja kāds komentētājs.

Jālido dienu iepriekš
«Bauskas Dzīves» žurnālists šonedēļ bija komandējumā Briselē, kur gadījās būt klāt Beļģijas galvaspilsētas strādājošo protesta akcijās. Svešiniekam divās dienās grūti detalizēti izprast protesta akciju nianses, prasību ekonomisko un sociālo pamatotību. Taču nepārprotams palika iespaids – beļģiem ir problēmas.

Šo komandējumu žurnālistiem Eiropas Parlamenta (EP) darbinieki sāka plānot novembra pirmajā pusē – lidojuma biļetes rezervētas pirmdienai, 8. decembrim, uz Briseli, bet trešdienai, 11. decembrim, – atceļam. Decembra sākumā EP pārstāve ziņoja, ka iespējamas izmaiņas, jo visu mēnesi pirmdienās solījušies streikot galvaspilsētas transporta darbinieki. Piektdienas, 5. decembra, vakarā elektroniskajā pastā pienāca vēstule, ka brauciens jāpārplāno – 8. decembrī sabiedriskais transports Briselē nekursēs, ierobežotā režīmā strādās Nacionālā lidosta. Steiga, stress, arī papildu izdevumi EP budžetā, jo protestu dēļ daudz ko no iecerētā nācās pārcelt. Uz Briseli bija jālido jau svētdien, 7. decembrī, viesnīcā jāpaliek vienu diennakti ilgāk.

Transports nekursē
Pirmdienā Beļģijas galvaspilsētas centrā valdīja neierasta noskaņa. Nekursēja metro, autobusi, tramvaji, vilcieni. Solidarizējoties ar transporta darbiniekiem, nestrādāja virkne lielveikalu, kā arī vairākas pārtikas tirgotavas. Slēgti bija pilsētas muzeji un dažas kafejnīcas.
Ielās pa gabalu jau bija saskatāmi zaļās jakās tērpti protestētāji. Viņi izkliedza saukļus, dalīja skrejlapas, aicināja garāmgājējus pievienoties. Gājēju ielā kāda lielveikala durvis apstāja protestētāji, apgrūtinot pircēju piekļūšanu. Kad veikala pārstāvis vēlēja pūlim doties projām, kāds aizdedza dūmu sveci, zaļie dūmi pa vaļējām durvīm ieplūda arī tirgotavā. Šī diena radīja jaušamas neērtības iedzīvotājiem, finansiālus zaudējumus piedzīvoja tirgotāji.

Gatavo budžetu
«Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka nedaudz mazāka mēroga akcija bijusi nedēļu iepriekš, taču 15. decembrī tiek plānoti protesti Beļģijas lielākajā daļā. Stingrākie iebildumi par finansiālajām un sociālajām problēmām ir transporta nozares arodbiedrībai. Sabiedriskajam transportam nekursējot, darbā nevar nokļūt citu iestāžu, uzņēmumu, tostarp veikalu, darbinieki. Tādējādi arī šo nozaru arodbiedrības aicina savus biedrus pievienoties protestētājiem.

Decembris šādām akcijām izvēlēts, jo šajā laikā Beļģijas likumdevējs un valdība gatavo nākamā gada budžetu. Turklāt laiks pirms Ziemassvētkiem nozīmīgs ir tirgotājiem, tādēļ katra dīkstāves diena jūtami ietekmē to ieņēmumus.

Sociālisti atbalsta
Jāatzīst, briselieši neviennozīmīgi vērtē šādus protestus. Briselē dzīvojošais francūzis Paskāls, kurš strādā EP, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka pēc savas politiskās pārliecības ir sociālists, tādēļ viņš nepārprotami iestājas par pilsoņu tiesībām skaļi un visaptveroši paust savus protestus. Ja iedzīvotājus kas neapmierina, viņu tiesības, pat pienākums ir par to pavēstīt valdībai maksimāli skaļi un iespaidīgi. Ja arī šie protesti radījuši kādas neērtības, Paskāls tās pārcieš ar sapratni.

Artūrs Briselē dzīvo un strādā jau desmit gadu. «Bauskas Dzīvei» viņš atklāja, ka šīs iknedēļas aktivitātes rada apgrūtinājumus. No dzīvokļa līdz darbavietai viņš ierastā brauciena ar autobusu vietā dodas kājām, nedaudz pārplānojot savu rīta cēlienu. Taču pirmdienā paredzētais komandējums ārpus galvaspilsētas radījis ne tikai neērtības, bet arī finansiālus zaudējumus. No Briseles būs jāizbrauc jau svētdien, līdz ar to radīsies papildu maksa par naktsmītni, lielāki būs arī ceļa izdevumi.

Haoss valstī
«Viņi protestē pret nesen apstiprināto sociālistu valdību, lai gan pirms tam arī pie varas bija sociālisti, bet neko jau labu viņi neizdarīja. Man šķiet, ka streiku kustība savā sākotnējā formā sevi jau ir izsmēlusi. Ja agrāk streikoja fabriku strādnieki, tad fabrikants juta zaudējumus un bija spiests rīkoties. Tagad šie streiki rada tikai haosu valstī mēneša garumā. Manuprāt, zaudētājs galvenokārt ir vienkāršais iedzīvotājs, kurš, piemēram, nevar nokļūt darbā veikalā, un saimnieks viņam par to atvelk no algas. Kādā no iepriekšējiem streikiem protestētāju vandalisms – nolauztas laternas, sasisti luksofori, izsisti stikli – pilsētai radīja divu miljonu lielus zaudējumus. Tos vajadzēs segt no nodokļu maksātāju kabatas, tajā skaitā manējās. Sabojātas tika arī vairāku privātpersonu automašīnas. Šos protestus izjūt daudzi, lai arī ne visi atbalsta,» tāds ir briselieša Artūra viedoklis.

Skolotāji – vientuļi
Neiedziļinoties niansēs, cik patiesi ievērojamas ir beļģu sociālās un ekonomiskās problēmas, jāsecina, viņu protestu galvaspilsētas un valsts iedzīvotāji noteikti izjutīs daudz sāpīgāk nekā, piemēram, Latvijas pedagogu akciju ceturtdienas, 11. decembra, rītā Rīgā. Lai gan mūsu pedagogu problēmas, ļoti iespējams, ir daudz lielākas nekā beļģiem. Taču bariņš dziedošo skolotāju pie Saeimas tā arī paliks televīzijas sižetu un laikrakstu lappušu atspoguļojumā. Turpretī liela daļa Latvijas iedzīvotāju to pat nepamanīs, neizjutīs.

Skolotāju darba nepietiekamais novērtējums, pedagogu pārslodze tieši ietekmē mūsu bērnus, cieš viņu zināšanu līmenis. Vai vecākiem tas ir vienaldzīgs? Ja nē, tad kāpēc šajā dienā izglītības darbinieki pie Saeimas nama bija vieni paši? Kāpēc viņiem nepievienojas, piemēram, mūsu pasažieru pārvadātāji, kādēļ ar skolotājiem nesolidarizējas lielveikalu kasieres un krāvēji? Viņu bērni, iespējams, ir cietēji, jo ar algu un darba apstākļiem neapmierināts skolotājs diezin vai spēs kvalitatīvi izglītot audzēkņus. Ja reiz tiešām sāpe ir tik liela, varbūt latviešiem jāizbeidz šī savrupā vienpatība un jāvienojas kopīgā izmisuma saucienā?! Ja ne, tad varbūt tik traki nemaz nav.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Beļģi par problēmām neklusē

Kategorijas