Zem mums vulkāni dus

2014. gada 12. decembris 00:00

518

Aizraušanās. Rundālietis Zigurds Gustiņš seko vulkāniskajai aktivitātei pasaulē.

Reizēm gadās, ka aizraušanās un pētījumu objekts visas dzīves garumā palicis neaizsniedzams. Tā sanācis arī pensionētajam elektromontierim rundālietim Zigurdam Gustiņam, kurš jau 30 gadu seko informācijai par vulkāniem, bet pats nevienu nav dabā apmeklējis.

«Biju tikai pie dubļu vulkāniem Kaukāzā. Tādi uzkalniņi, kas izveidojas no dubļiem, un lavas vietā tek dubļu straumes,» atceras Z. Gustiņš.

Lūzums Bauskā
Aizraušanās pieredzējusi dažādus etapus atkarībā no iespējām. Padomju gados daudz iegādājies grāmatas ar vulkānu aprakstiem krievu valodā, bija pieejami vulkānu katalogi, pat žurnāls «Vulkāni un Zemestrīces». Z. Gustiņš dažus gadus vadījis ģeoloģijas pulciņu.

Latvijai neatkarību atgūstot, iepriekšējos žurnālus vairs iegūt nevarēja. Toties plašāka informācija bija pieejama ar interneta ievilkšanu mājoklī. Vienīgi grūtāk saprast – angļu un citās valodās pensionāram nav tik labu zināšanu kā krievu.

Latvijā informācijas par zemes garozas aktivitātēm ir maz. «Mums apakšā ir vulkāni, bet tie izvirda ļoti senos laikos. Aprimuši, un nav sagaidāms, ka atkal sāks darboties. Savulaik «nodiluši», iegrimuši jūrā, sakrājušās virsū zemes nogulsnes. Tagad reizēm var tikai konstatēt lavas kārtas starp zemes slāņiem. Savulaik viens lūzums vēl bija pie Bauskas, tagad vairs nav redzams. Bija pretim vecajām Lejas dzirnavām, otrpus bijušajai etiķa fabrikai Mēmeles krastā,» atceras Z. Gustiņš.

Mūspusē seismisko kustību ir maz. 19. gadsimtā Liepājā bijusi nopietnākā zemestrīce – tirgus laukumā pat plaisa izveidojusies.

Ugunslauka vidū
Vulkānu pētnieks stāsta par interesantākajiem notikumiem izvirdumu vēsturē. Pasaulē ik pa brīdim kāds vulkāns pamostas, bet citi nemaz nedomā aprimt. Negaidītākais izvirdums noticis Meksikā kukurūzas laukā. Zemnieks, pamanījis dūmus nākam, sākumā nospriedis, ka lauku kāds kaitnieks aizdedzinājis. Bet tur – zemē atvērusies plaisa, uguns, dūmi. Pirmais izvirdums bija 1943. gada 20. februārī, bet norimis vien 1952. gadā. Deviņu gadu laikā Parikutana vulkāns iznīcinājis ciemus, pats izaugot vairāk nekā 400 metru augstumā. Pāri palikusi vien baznīca, kuras drupas tur slejas vēl šodien. Šis negadījums ir kā brīdinājums, ka vulkāniskā aktivitāte var būt ļoti negaidīta. Tiesa, šādi notikumi pašlaik pieredzēti tikai seismiski aktīvajās vietās.

Par bīstamāko pasaules vulkānu Z. Gustiņš atzīst Vezuvu. Savulaik tas jau modies, aprokot ar vulkāniskajiem pelniem Romas impērijas pilsētu Pompeju. Vēl neesot izdzisis – dūmi vēl kūpot. «Tā viņi dara – ilgi guļ. Un, jo ilgāk guļ, jo briesmīgāk mostas,» uzsver pētnieks. Bīstamākā lava esot tā, kura satur daudz ūdens tvaiku un gāzes, – tad vulkāna izvirdumi notiek ar lieliem sprādzieniem un ir ļoti negaidīti.

Apmeklēt Stramboli
Par katru no vulkāniem pētnieks izveido speciālu kartīti, norādot atrašanās vietu kartē un īsi aprakstot. Reizēm uzzīmē arī apkārtnes topogrāfisko karti. Tiem, kuriem zināms izvirdumu laiks, sastāda tabulu ar aptuvenu aprakstu un seismiskās aktivitātes novērtējumu. Kopumā ir izveidots vairāk nekā 3000 kartīšu.

Vaicāts par to, kuru no vulkāniem pensionārs vēlētos apmeklēt, Z. Gustiņš atzīst, ka tas būtu Itālijas vulkāns Stramboli. Tas vēl aizvien ir aktīvs, un ik pa brīdim notiek izvirdumi. «Etnas vulkānā Sicīlijā ir grūti uzkāpt. Vēl varētu apskatīt Vezuvu. Ikvienam interesanti varētu būt «Campi Flegrei» jeb Flegrei degošie lauki,» stāsta pētnieks. Flegrei lauki ir milzīgs 13 kilometru diametra katlveida zemes iegruvums, kas radies apmēram 40 ļoti senu vulkānu darbības rezultātā. Rundālieti piesaistītu arī Santorīni vulkāniskā sala Grieķijā – daudzi vēsturnieki uzskata, ka vulkāna sprādziens šajā salā radīja milzu vilni, kas iznīcināja jūrasbraucēju Mīnoju civilizāciju Krētas salā. Pēdējā zemestrīce salā notika pagājušā gadsimta vidū.

Var atdzīvoties
«Patiesībā nemaz tik tālu no vulkāniski aktīvām vietām neesam,» teic Z. Gustiņš. Viņš skaidro, ka vēl pirms desmit tūkstošiem gadu darbojās Eiropas ārējais vulkāniskais loks – kalnu grēdas, kas sākās Francijas Alpos, tad turpinājās Vācijā, Karpatos, Grieķijā. Zem lavas straumēm atrastas akmens laikmeta apmetnes.

Lieli vulkāna izvirdumi arī mūsdienās var nopietni sarežģīt cilvēku dzīvi, par ko esam jau pārliecinājušies. Apturēta gaisa satiksme, jo putekļi iekļūst lidmašīnu turbīnās, un dzinēji vairs nedarbojas. Var tikt aizsegtas debesis uz ilgu laiku – pat vairākiem gadiem, kam sekos neražas un aukstums.

ASV Jeloustonas dabas parkā snauž supervulkāns – 60 kilometru diametrā, kurš turklāt varot atdzīvoties jebkurā brīdī. Zinātnieki brīdina – tā izvirdums notiek vidēji ik pēc 700 tūkstošiem gadu, un tagad atkal šis laiks tuvojas. Tikmēr Z. Gus-tiņš seko pašlaik aktīvākajam Islandes vulkānam Bardarbunga.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zem mums vulkāni dus

Kategorijas