Tehnoloģijas mežā

2014. gada 28. novembris 00:00

323

Labiem pēddziņiem un medniekiem parasti nav noslēpums, cik zvēru ir viņu medību laukos, tomēr mūsdienās modernās tehnoloģijas arī šajā jomā sniedz palīdzīgu roku.

Noteikt, cik medījamo dzīvnieku ir kolektīvu platībās, ir svarīgi tāpēc, ka pēc to skaita Valsts meža dienests piešķir medījumu licences, bet ir arī citi nozīmīgi faktori.

Mežacūkas pamūk
«Medību vadītājs pēc medībām uzraksta, cik zvēru mednieki redzējuši un kurā kvartālā. Datus iedod Valsts meža dienestam, un viņi informāciju apkopo,» stāsta Vecumnieku novada mednieku kluba «Kurmene» medību vadītājs Juris Dančauskis. Pievērš uzmanību postījumiem, piemēram, ja aļņi posta kokus, tad sastāda aktus, un var cerēt uz lielāku skaitu licenču aļņu medībām.

Mednieku klubam «Kurmene» medību platības atšķiras no lielākās daļas bijušā Bauskas rajona. Viņiem ir vieta starp Valli un Jaunjelgavu – tur lielāki mežu masīvi un vairāk briežu un aļņu.

«Apmēram jau zinām, cik dzīvnieku ir mūsu platībās,» teic Ēriks Upelnieks no Iecavas novada medību kluba «Zirnieki», «pavasara pusē piebarošanas lauciņā notiek lielākā kustība. Pēc pēdām var noteikt, cik un kādi dzīvnieki konkrētajā mežā atrodami.»

Precīzu skaitu gan nenosauksi, uzsver mednieki. It īpaši mežacūkas medību laikā pamūk kaimiņu platībās. «Ja blakuskolektīvi sāk medīt, tās atnāk pie mums, kad mēs medījam, aiziet pie viņiem,» skaidro J. Dančauskis. «Lops iet tur, kur viņu netraucē. Ja atrod vietu, kur liek mieru, tad tur arī dzīvo,» smej Ē. Upelnieks.

Medību kolektīvam «Kurmene» parasti iedod septiņas licences briežiem, piecas aļņiem, mežacūkām vairāk par 30. J. Dančauskis teic, ka atļaujas aļņu medībām varētu dot arī vairāk.

Uzmanību – sivēnmāte
Mednieki izmanto fotokameras, kas fiksē meža dzīvnieku kustību. «Kameras ļauj noteikt, cik meža zvēru apmeklē barotavas. Kad bija pavisam trakā ziema ar sērsnu un dziļo sniegu, visi dzīvnieki nāca uz piebarošanu, jo apkārt ēdamā nebija. Tad varēja pateikt, cik viņu ir medību platībās,» atceras Ē. Upelnieks.

Mednieku klubā «Kurmene» dažas fotokameras nozagtas. «Sēņotāji ierauga un zog. Jāliek divas kameras – vienu, kas bildē zvērus, otru – kas bildē zagļus,» dusmīgs J. Dančauskis. Kurmenieši gan ne tik daudz skaitot rukšus, cik vēro, kādas cūkas un kad nāk baroties. «Ja barotavā nāk cūku mātes, jābūt uzmanīgiem, lai tās nenošautu,» brīdina mednieks. Zvēru ēšanas laiks esot kā pulkstenī nolikts – ja nāk ap pulksten 11 rīta pusē, tad neesot jēgas doties uz mežu sešos vakarā.

Nosūta uzreiz
Kameras bieži atrodamas izstādēs, kas veltītas medību vai fotografēšanas tēmai, vairāki modeļi bija arī «Riga Photo Show 2014» Ķīpsalā. «Kameru iedarbina kustību sensors. Atkarībā no vēlmēm var uzlikt videorežīmu – filmēšana notiek līdz pat 60 sekunžu garumā. Modeļi ar SIM karti, kas izmanto mobilo tīklu, var attēlu pēc uzņemšanas uzreiz nosūtīt pa e-pastu vai uz mobilo telefonu. Iespējams fotografēt gan dienā, gan naktī,» stāstīja «Poligrāfijas apgāda» stenda pārstāve Laura Mūrniece. Piedāvā dažādus drošības rīkus – pārsvarā lielākas vai mazākas atslēgas, ar ko pieslēgt kameru pie koka. Tiesa, arī ar to reizēm neesot līdzēts, atzīst L. Mūrniece.

Āfrikas cūku mēra uzraudzībai gan kameras nebūs palīgi, vislabāk infekcijas sākumu var pamanīt dzinēju medībās, saka Ē. Upelnieks. «Pagaidām neviena kritusi cūka nav atrasta. Mēs necenšamies tās izšaut. Zinu, ka teic, lai tik šauj nost, bet esmu pret to. Cūka tepat uz vietas dzīvo, barojas, nestaigā uz Daugavpili un atpakaļ. Vienīgi cilvēks pie mums var atvest šo sērgu. Galu galā – ja visas mežacūkas pēc kārtas nošausim, būsim trakāki vēl par cūku mēri,» uzskata iecavnieks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tehnoloģijas mežā

Kategorijas