Būt atbildīgai, domāt tālredzīgi

Pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā Vecumnieku novada domē, kur kopumā ir 12 tautas kalpu, tika ievēlēti pieci jauni deputāti.
Starp viņiem ir Iveta Lavrinoviča, Vecumnieku novada Mūzikas un mākslas skolas direktore. Viņa «Bauskas Dzīvei» atklāja, kādu svarīgu lēmumu pieņemšanā piedalījusies un kādas atziņas par darbu pašvaldībā guvusi pusotra gada laikā.
Emocijām nav vietas
I. Lavrinoviča ir pazīstama Vecumnieku novadā, iemantojusi sabiedrības cieņu un atzinību, kopš 1996. gada veiksmīgi vadot Mūzikas un mākslas skolu. Iedzīvotāju loks, ar ko direktore personīgi pazīstama, iespējams, ir plašāks nekā citiem deputātiem, jo tajā ir visu izlaidumu un pašreizējie audzēkņi, viņu vecāki un ģimenes.
Pēc ievēlēšanas lielākā problēma bijusi emocionalitāte. «Esmu mākslas cilvēks, tāpēc notiekošo sākumā bija grūti uztvert ar vēsu, analītisku prātu. Dažreiz, pārnākot mājās no domes sēdēm, raudāju, jo nespēju saprast, kā deputāti var stundām ilgi strīdēties par sīkumiem un ignorēt svarīgus jautājumus.To uztvēru kā absolūti bezjēdzīgu laika izšķiešanu. Apmēram pēc pusgada atskārtu, ka man jācenšas kļūt par profesionālu vietējo politiķi, izvairoties no emocijām, distancējoties, mācoties iecietību. Joprojām daudz strādāju ar sevi, un pamazām tas izdodas,» atklāj Iveta.
Prieks darboties komitejā
Iveta Lavrinoviča uzskata, ka viņai nav piemērots apzīmējums «jaunā deputāte»: «Esmu pietiekami labi iepazinusi darba specifiku, iemācījusies darbu nošķirt no emocijām. Man nekad nav bijis mērķa kļūt par deputāti. Es jau tāpat grozos pa priekšu, vadot izglītības iestādi, pieņemu lēmumus, izstrādāju attīstības stratēģiju. Mani kā neatkarīgu kandidāti piedalīties 2013. gada pašvaldību vēlēšanās no Reģionu alianses saraksta uzaicināja Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis. Piekritu, jo man vairs nešķita, ka esmu par jaunu, lai piedalītos svarīgu lēmumu pieņemšanā novadā. Turklāt man patika neatkarīgas kandidātes statuss. Tas nozīmēja lielāku brīvību.»
Deputāte darbojas domes izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komitejā, ko vada Anna Balgalve, kā arī R. Melgaiļa vadītajā finanšu komitejā. Viņai patiesu prieku un gandarījumu sagādā kultūras un izglītības jautājumu risināšana. Ar komitejas vadītāju deputāte saprototies no pusvārda.
Pirmo reizi Taurkalnē
Iveta atceras izglītības, kultūras un jaunatnes lietu pastāvīgās komitejas pirmās sēdes, kas nenotika telpās, bet gan vairāku dienu izbraukumos uz visām novada kultūras un izglītības iestādēm.
«Vecumniekos, Stelpē, Misā, Bārbelē, Skaistkalnē, Vallē un Kurmenē apmeklējām skolas, tautas namus un bibliotēkas, iepazināmies ar darbiniekiem, ilgi sarunājāmies. Tā bija ļoti vērtīga pieredze, jo mums, Vecumnieku centrā dzīvojošajiem, skatiens allaž ir vērsts Rīgas virzienā, bet to, kā dzīvo cilvēki novada pagastos, nezinām. Es pirmo reizi nokļuvu Taurkalnē. Pat nenojautu, kur tāda vieta atrodas. Izbraukuma sēdes bija labs sākums deputātes darbam,» stāsta deputāte.
Apmeklējot pagastus, ierasto ainavu Iveta uzlūkoja no cita skatpunkta, tas ļāva ieraudzīt nesakārtoto infrastruktūru – kolhozu laika pamestās būves, ražotnes un sagruvušas viensētas.
Svarīgākais balsojums
Deputāte bez šaubīšanās nosauc, viņasprāt, svarīgāko lēmumu, ko 2013. gadā pieņēma novada dome. Tas bijis balsojums par biogāzes stacijas celtniecības projekta noraidīšanu. Projekta attīstītāji to bija iecerējuši būvēt Vecumnieku pansionāta «Atvasara» tuvumā.
I. Lavrinoviča skaidro: «Sākumā man un citiem kolēģiem šķita, ka biogāzes stacija ir ekoloģisks un progresīvs piedāvājums. Ir taču lieliski, ja atkritumi tiks pārstrādāti! Drīz vien sapratu, ka šajā jomā man trūkst zināšanu, tāpēc patstāvīgi sazinājos ar profesionāļiem, lai noskaidrotu šādu būvju priekšrocības un trūkumus. Izrādījās, ka situācija nemaz nav vienkārša. Projekta attīstītāju apgalvojums, ka biogāzes stacijā Vecumnieku iedzīvotājiem tiks piedāvāts daudz jaunu darba vietu, bija maldinošs, jo būves ekspluatāciju var nodrošināt pāris cilvēku. Uzzinājām, ka apdzīvotās vietās, kur biogāzes stacijas jau darbojas, iedzīvotāji pastāvīgi cieš no smakām, turklāt atkritumu sastāvs netiek pietiekami kontrolēts, jo pārstrādei tiek nodoti pat beigti mājputni. Mēs jauniegūtajā informācijā dalījāmies ar iedzīvotājiem, un man ir liels gandarījums, ka būvniecības ideja tika noraidīta. Tas bija atbildīgākais balsojums manā deputātes praksē.»
Iveta Lavrinoviča ir pārliecināta – pieņemot lēmumus, deputātiem ir jādomā ilgtermiņā, nevis «šeit un tagad» kategorijās. «Novada attīstības vīzijas un stratēģijas pārdomāta izstrāde ir tautas kalpu vistiešākais pienākums. Tāpēc nemitīgi mācos domāt globālāk, lai neapmaldītos sīkumos, bet ieraudzītu kopskatu un perspektīvu,» rezumē deputāte.
Pērn pašvaldību vēlēšanās domes jauniepienācēji bija arī Diāna Ruģele, Vēsma Petruševica, Gunta Drezova un Gunārs Puziņš. Pēdējie divi domei pievienojās pēc tam, kad deputāti Guntis Kalniņš un Rinalds Zandavs nolika mandātus.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»