Katastrofas un traģēdijas Latvijā

2013. gada 25. novembris 00:00

Šī gada 21. novembris, kad Rīgā, Zolitūdē, sagruva tirdzniecības centra «Maxima» jumts un bojā gāja daudzi desmiti cilvēku, kļūs par vēl vienu datumu skarbajā katastrofu vēsturē Latvijā, kad miera apstākļos dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši cilvēki.

Šauj uz cilvēkiem
Daudzām katastrofām pārpilnais 20. gadsimts sākās 1905. gada 13. janvārī, kad Rīgā, Daugavmalā pie Dzelzs tilta, dzīvību zaudēja 56 cilvēki. Tajā dienā Rīgā notika lielais fabriku ģenerālstreiks un demonstrācija, kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Daugavas krastmalā pie Dzelzs tilta demonstrantus sagaidīja karaspēks, kas atklāja uguni. Izcēlās panika, daudzi glābās uz plānā Daugavas ledus, kas neizturēja, un vēl vairāki desmiti cilvēku noslīka.

Ar šiem notikumiem sākās
1905. gada revolūcija Latvijā. Traģēdija šokēja sabiedrību, jo vienā dienā miera apstākļos bija ļoti daudz bojāgājušo, turklāt varas dēļ. Revolūcijas vēlākos notikumus un upurus drīzāk var uzskatīt par sava veida pilsoņu karu un varas izrēķināšanos ar nepakļāvīgo sabiedrību, kas bija sākusi nemierus. Līdzīgi var vērtēt arī 1991. gada Barikāžu laika upurus, nemaz nerunājot par daudzajos 20. gadsimta karos un represiju dzirnās bojāgājušajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas nebūs šī raksta saturs.

Avārijas jūrā, uz sauszemes un gaisā
Rīgas jūras līcī, aptuveni trīs kilometrus no Vecāķu krasta, 1926. gada 9. septembrī lielā vēja un viļņu dēļ nogrima pasažieru un kravas tvaikonis «Neibāde», kas bija ceļā uz Ainažiem. Kuģa katastrofā gāja bojā 40 pasažieri, t. sk. apkalpe. Taču minētā nelaime nebūt nav lielākā kuģa katastrofa 20. gadsimta Latvijas vēsturē.

1950. gada 13. augustā Rīgā, netālu no Akmens tilta piestātnes, no cilvēku lielā daudzuma sasvērās un apgāzās pārpildītais pasažieru tvaikonis «Majakovskis», kam bija paredzēts veikt braucienu pa Daugavu uz Mežaparku līdz Ķīšezera piestātnei. Daugavas ūdeņos noslīka 147 cilvēki. Bojāgājušo vidū bija 48 bērni.

Traģiskākā pasažieru autobusa katastrofa Latvijā notika 1947. gada 8. jūlijā Smiltenē. Rīgas 1. autobusu parkam piederošais autobuss «Mercedes Benz» bija ceļā no Alūksnes uz Rīgu, atļauto 35 pasažieru vietā tajā atradās 51 cilvēks. Braucot cauri Smiltenei, pārslogotais autobuss veica stāvu nobraucienu pa vienu no pilsētas ielām, kuras galā bija ass pagrieziens. Nenostrādāja bremzes, un transporta līdzeklis ietriecās kādas ēkas sienā. No spēcīgā trieciena smagā siena uzgāzās autobusam, avārijā bojā gāja 27 cilvēki.

Par traģiskāko pasažieru vilcienu katastrofu Latvijā tiek uzskatīta Rīgā, pie Juglas stacijas, 1976. gada 16. februārī notikusī ātrvilciena «Ļeņingrada–Rīga» sadursme ar divām kopā saāķētām manevrējošām lokomotīvēm. Stacijas dežuranta un pārmijnieku kļūdas dēļ katastrofā gāja bojā 46 cilvēki.

1954. gada 4. aprīļa naktī dzīvojamo māju rajonā Liepājā avarēja kara lidmašīna. Viena ēka tika sagrauta, trīs aizdegās. Katastrofā bojā gāja lidmašīnas pilots un vēl seši liepājnieki, no tiem divi bērni. Par lielāko aviokatastrofu Latvijas vēsturē tiek uzskatīta Liepājā 1967. gada 30. decembrī notikusī traģēdija, kad aptuveni 500 metru attālumā no lidlauka, veicot nosēšanos, pēkšņi apstājās pasažieru lidmašīnas «AN-24» dzinējs un, tai nokrītot, gāja bojā 44 cilvēki.

Amatpersonu nolaidība
Jelgavā, Raiņa ielā 9, daudzdzīvokļu mājā, gāzes noplūdes dēļ 1969. gada 12. janvāra priekšpusdienā nodārdēja sprādziens, un māja sagruva. Katastrofā gāja bojā 39 cilvēki, t. sk. 14 bērni. Vēl divi cilvēki no gūtajām traumām nomira slimnīcā, trīs cilvēku mirstīgās atliekas netika atrastas, jo sprādziens tās bija iznīcinājis. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka sprādziena iemesls bijis atbildīgo gāzesvada tehniķu nolaidība un vājās zināšanas par dabasgāzes tehnisko iekārtu drošības noteikumiem.

Atbildīgo amatpersonu nolaidības dēļ 1986. gada 20. septembrī izturības pārbaudes laikā sabruka Ķeguma HES tilts. Bojā gāja 11 cilvēki. Pārbaudes laikā uz tilta bija vairāk kravas automašīnu, nekā pieļaujams. Tilts sabruka brīdī, kad uz tā uzbrauca pēdējā no 14 ar granti piekrautajām kravas automašīnām.

To kopsvars ar kravu pārsniedza 336 tonnas, – par 60 tonnām vairāk nekā maksimāli pieļaujams. Konstrukcijas neizturēja pārslodzi, tiltam lūstot, automašīnas ar cilvēkiem nogāzās no 20 metru augstuma.

Amatpersonu nolaidības dēļ 1997. gada 28. jūnijā Talsos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta svētkos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni. Pacēlājs ar grozu tika izmantots, lai celtu interesentus aptuveni 30 metru augstumā, no kurienes varētu skatīt pilsētas panorāmu. Tā ekspluatācijas noteikumos bija paredzēts, ka grozā vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieaugušie, bet svētkos tajā ļāva iekāpt lielākam cilvēku skaitam. Mehānisms, kas bija paredzēts ne vairāk kā 350 kilogramu celšanai, bija pārslogots, strēle neizturēja, un grozs no liela augstuma nokrita uz asfalta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Katastrofas un traģēdijas Latvijā

Kategorijas